Starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Civil Liberties Union for Europe” (Liberties) šonedēļ publiskotajā Eiropas tiesiskuma ziņojumā ir atzinusi Latviju par vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas klasificēta kā valsts, kas mērķtiecīgi un sekmīgi stiprina tiesiskumu (“hard worker”).
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir īstenojusi redzamus un konsekventus pasākumus tiesu sistēmas stiprināšanā, demokrātisko institūciju noturības palielināšanā un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanā. Šī pieeja ļāvusi Latvijai ne tikai saglabāt augstus standartus, bet arī turpināt attīstīt efektīvu un caurskatāmu tiesisko vidi, kad citviet Eiropā novērojami mēģinājumi vājināt esošos mehānismus.
Ziņojumā īpaši izcelta arī Latvijas spēja stiprināt valsts un demokrātijas noturību, efektīvi reaģējot uz hibrīdapdraudējumiem, dezinformāciju un citiem mūsdienu riskiem, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp drošību un pamattiesībām. Latvijas novērtējums ir apliecinājums valsts konsekventajai politikai, aizsargājot demokrātiskās vērtības un stiprinot institucionālo kapacitāti.
“Latvijas sabiedrības vērtības ir tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija. Latvija ir spilgts novērtējums tam, ka tiesiskumu iespējams ne tikai saglabāt, bet arī sekmīgi stiprināt pat sarežģītos ģeopolitiskos un informācijas vides apstākļos. Tiesiskums ne tikai uzlabo mūsu drošību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī veicina starptautisko investoru uzticību un piesaista investīcijas Latvijai,” norāda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Liberties ziņojums tapis, apkopojot vairāk nekā 40 cilvēktiesību un pilsonisko brīvību organizāciju sniegto analīzi no vairāk nekā 20 Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tiek uzskatīts par vienu no visaptverošākajiem neatkarīgajiem tiesiskuma izvērtējumiem Eiropā.
Ziņojuma autori secinājuši, ka lielākās tiesiskuma samazināšanās problēmas pēdējos gados bijušas Bulgārijai, Horvātijai, Ungārijai, Itālijai un Slovākijai. Piemēram, Slovākijā tiesiskums ir regresējis visās jomās – tieslietās, korupcijas apkarošanā, mediju brīvībā un pilsoniskajā sabiedrībā. Līdzīgu situāciju pētnieki novērojuši arī Bulgārijā.
Savukārt Lietuva un Igaunija ierindotas stagnējošo valstu vidū, kur nav novērojami nedz situācijas uzlabojumi, nedz pasliktināšanās.