Valsts iestāžu redzeslokā ir nonākusi informācija, ka arvien biežāk sastopami tādi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kas maldina finansiālās grūtībās nonākušas fiziskās personas par noteikumiem, lai saņemtu atbrīvojumu no parādsaistībām.

Parādniekiem tiek piedāvāts maksāt fiksētu summu par sniegto pakalpojumu (iespējams pat ilgākā laika periodā), nesegt aktuālos kreditoru prasījumus (parādsaistības) un rezultātā šie pakalpojumu sniedzēji sola nodrošināt iespēju parādniekam sekmīgi noslēgt fiziskās personas maksātnespējas procesu un dzēst saistības.

Aicinām fiziskās personas kritiski izvērtēt šādu solījumu pamatotību, jo, sekojot padomam apzināti nesegt savas aktuālās parādsaistības, fiziskā persona ne vien nevarētu sekmīgi noslēgt fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet iespējams tiesa pat nepasludinātu maksātnespējas procesu, jo pastāv kāds no Maksātnespējas likumā noteiktajiem šķēršļiem procesa īstenošanai. Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesa un maksātnespējas procesa administrators vērtē parādnieka godprātību – vai parādnieks nav apzināti maldinājis kreditorus, vai savus ienākumus godprātīgi novirza kreditoru prasījumu segšanai, vai nav veiktas apzinātas darbības, lai kaitētu kreditoriem u.tml. Šādā kontekstā tiesa un administrators vērtē parādnieka veiktās darbības ne tikai maksātnespējas procesa laikā, bet arī trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Būtiski ņemt vērā, ka neviens juridisko pakalpojumu sniedzējs nevar garantēt sekmīgu (ar saistību dzēšanu) maksātnespējas procesa pabeigšanu!

Labākais veids, kā pasargāt sevi no maldinošiem solījumiem ir būt informētam par fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi. Plaša informācija par fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi ir pieejama MKD tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv, sadaļā Maksātnespēja – Fiziskās personas maksātnespējas process. Tāpat MKD tīmekļvietnē detalizēti skaidrots, kas nepieciešams, lai iesniegtu tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savukārt Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē pieejama plaša informācija par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas pieejama ierobežotākam personu lokam.

Informācijai par iespējams negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju darbībām jau ir pievērsusi uzmanību gan Tieslietu ministrija, gan Maksātnespējas kontroles dienests, gan Patērētāju aizsardzības centrs, gan Valsts policija, tāpēc aicinām iedzīvotājus, kas nonākuši finanšu grūtībās, īpaši rūpīgi iepazīties ar dokumentiem un, saskaroties ar neskaidru un iespējams negodprātīgu juridisko pakalpojumu sniedzējiem, vērsties atbildīgajās institūcijās.  

Esi vērīgs, pirms paraksti līgumus!

Pakalpojumu sniedzējs  iepriekš sagatavotos līguma projektos patērētājam (fiziskai personai) nedrīkst iekļaut  tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un normatīvajiem aktiem, jo netaisnīgi līguma noteikumi nav spēkā, jau sākot ar līguma noslēgšanas brīdi.

Ar  netaisnīgiem līguma noteikumiem var iepazīties Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantā, savukārt neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

Vēršam uzmanību, ka patērētāju līgumos iekļautajai kompensācijai par līgumsaistību neizpildi galvenokārt ir jāpilda zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Līdz ar to, piemēram, noteikums, ka pakalpojuma saņēmējs maksā līgumsodu 3% apmērā no parāda pamatsummas par maksājuma nokavējuma dienu, uzliek patērētājam neproporcionāli lielu līgumsodu par līgumsaistību nepienācīgu izpildi un ir uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu. Tāpat arī līgumā ar patērētāju iekļauta šķīrējtiesas klauzula ir netaisnīgs līguma noteikums.

Vairāk informācijas par iepriekšminēto var uzzināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā: https://www.ptac.gov.lv/lv/izlasi-pirms-paraksti-ligumu  

Tāpat ir svarīgi iepazīties ar visu informāciju un pieejamām atsauksmēm par iespējamo juridisko pakalpojumu sniedzēju. Ikvienā situācijā lēmums ir jāpieņem nesteidzīgi. Arī tad, ja piedāvājums tiek izteikts telefoniski, patērētājam ir tiesības lūgt laiku pārdomām un līguma noteikumu iepazīšanai.

Jāpiemin, ka, iegūstot informāciju par juridisko pakalpojumu sniedzēju tā mājas lapā vai sociālajās vietnēs, noteikti jāpārliecinās, vai ir sniegti pilnīgi dati par personu, kas veic saimniecisko darbību, proti, nosaukums, reģistrācijas numurs un saziņas informācija. Ja šādu ziņu nav, vajadzētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju!

Der iegaumēt, ka gadījumos, ja līgums slēgts telefoniski vai ar citu distances saziņas līdzekļu starpniecību, izmantojot organizētu pakalpojumu sniegšanas shēmu, patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, proti, 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma veidā pasūtītās preces vai pakalpojuma, par to nemaksājot nekādu kompensāciju: https://www.ptac.gov.lv/lv/atteikuma-tiesibas

Īsumā būtiskākais, kas jāzina par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

  • Lai iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu, jārēķinās ar šādām izmaksām – depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd – 1240 eiro) un valsts nodeva par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu (70 eiro).
  • Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un līdzekļus no tās pārdošanas novirza kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas (šobrīd vismaz 206,67 eiro).
  • Tiesa var nepasludināt vai izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoriem sniegta nepatiesa informācija vai parādnieks kā citādi ir bijis negodprātīgs attiecībā uz savām finansiālām saistībām. Šādā gadījumā parādnieks atkāroti var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ne ātrāk kā gadu pēc tam, kad izbeigts sākotnējais maksātnespējas process.
  • Ne visas parādnieka saistības var tikt dzēstas arī pēc sekmīgi pabeigta maksātnespējas procesa. Netiek dzēsti uzturlīdzekļu parādi, administratīvie sodi un Krimināllikumā paredzētie sodi, kompensācija par nodarīto kaitējumu u.c.

Atgādinām, ka ir pieļaujams un atbalstāms, ka fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumu sagatavo un iesniedz patstāvīgi, neizmantojot juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Līdzīgi aicinām arī finansiālās grūtībās nonākušo juridisko personu pārstāvjus rūpīgi un kritiski izvērtēt juridisko pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos ietverto. Vairāk informācijas par juridiskajām personām pieejamiem finanšu grūtību risināšanas mehānismiem pieejams Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē.

Ja esi saskāries ar negodīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem:

Sazinies ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi iespējamas krāpšanas gadījumā.

Vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā gadījumos, ja ir aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, juridisko pakalpojumu sniedzēja vietnē nav informācijas par pakalpojuma sniedzēju,  neizdodas izmantot atteikuma tiesības vai arī ir aizdomas par maldinošu komercpraksi.

Meklē palīdzību Datu valsts inspekcijā aizdomās par juridisko pakalpojumu sniedzēja pārkāpumu saistībā ar fiziskās personas datu prettiesisku iegūšanu.

 

 

Informāciju sagatavoja Maksātnespējas kontroles dienests

Kontaktinformācija: tālr. 67099158, e-pasts:  inese.cepleniece@mkd.gov.lv

Turpinot projekta "Informācijas avotu izstrāde finanšu grūtību apzināšanai un atrisināšanai Latvijā" īstenošanu, ir izstrādāts Rīcības plāns. Tas veidot, balstoties uz Rekomendāciju ziņojumā nodefinēto komunikācijas mērķi un uz tā bāzes definētajām rekomendācijām šī mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu rekomendāciju praktisku ieviešanu, Rīcības plāna ietvaros detalizēti iekļauti apsvērumi šādiem aspektiem:

  • veicamās aktivitātes,
  • atbildību sadalījums,
  • resursu sadalījums,
  • laika grafiks un
  • savstarpējās aktivitātes.

Rīcības plāns ir sadalīts divos posmos (pirmkārt, sagatavošanās un, otrkārt, ieviešanas posmi – pilotprojekta īstenošana un pilna mēroga aktivitāšu īstenošana) atbilstoši to ieviešanas laika rāmim:

Projektu finansē Eiropas Savienība, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, un to īsteno Eiropas Restrukturizācijas un attīstības banka (ERAB) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ar PwC Latvija vadīta finanšu un juridisko ekspertu konsorcija atbalstu.