Paziņojums par līdzdalības iespējām likumprojekta „Par Hāgas Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību” izstrādes procesā (līdz 13.jūlijam) 28.06.2016


Konvencija par pieaugušo personu starptautisku aizsardzību

(stājusies spēkā 2000. gada 13. janvārī)

Šīs Konvencijas parakstītājvalstis

Atzīstot nepieciešamību situācijās ar starptautisku elementu nodrošināt aizsardzību pieaugušajiem, kas pašu spēju pasliktināšanās vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses,

Vēlēdamās novērst savu tiesību sistēmu pretrunas saistībā ar jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, pieaugušo aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi,

Atgādinot starptautiskas sadarbības nozīmi pieaugušo aizsardzības jomā,

Apliecinot, ka pieaugušā interesēm un cieņai pret viņa vai viņas godu un autonomiju ir jābūt kā galvenajiem apsvērumiem,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem -

I NODAĻA – KONVENCIJAS DARBĪBAS JOMA

1. Pants

(1) Šī konvencija attiecināma uz pieaugušo aizsardzību situācijās ar starptautisku elementu, kas savu spēju pasliktināšanās vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses.

(2) Tās mērķi ir -

a) noteikt valsti, kuras iestāžu jurisdikcijā ir veikt pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai;

b) noteikt tiesību aktus, kuri ir jāpiemēro minētajām iestādēm, īstenojot savu jurisdikciju;

c) noteikt tiesību aktus, kas piemērojami attiecībā uz pieaugušā pārstāvību;

d) nodrošināt šādu aizsardzības pasākumu atzīšanu un izpildi visās Līgumslēdzējās Valstīs;

e) ieviest starp Līgumslēdzēju Valstu iestādēm sadarbību, kas var būt vajadzīga šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.

2. pants

(1) Šajā konvencijā termins “pieaugušais” ir tāda persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

(2) Konvencijas attiecas arī uz pasākumiem, kas attiecas uz pieaugušo, kas šādu pasākumu pieņemšanas brīdī vel nebija sasniedzis 18 gadu vecumu.

3. pants

1.pantā minētie pasākumi jo īpaši var attiekties uz -

a) rīcībnespējas stāvokļa un aizsargājošās iestādes noteikšanu;

b) pieaugušā nodošanu tiesu vai pārvaldes iestādes aizsardzībā;

c) aizbildnības, uzraudzības un līdzīgām iestādēm;

d) jebkuras personas vai institūcijas noteikšanu, kas atbild par pieaugušā personu vai īpašumu, pārstāvot vai atbalstot pieaugušo, un to funkcijām;

e) pieaugušā ievietošanu kādā iestādē vai citā vietā, kur var nodrošināt aizsardzību;

f) pieaugušā īpašuma pārvaldīšanu, saglabāšanu vai atbrīvošanos no tā;

g) īpašas starpniecības pilnvarošanu pieaugušā personas un īpašuma aizsardzībai.

4. pants

(1) Šī konvencijas neattiecas uz -

a) uzturēšanas saistībām;

b) laulības vai citu līdzīgu attiecību veidošanu, atzīšanu par spēkā neesošu un izbeigšanu, kā arī tiesisku atšķiršanu;

c) laulības vai līdzīgu attiecību mantisko attiecību režīmiem;

d) trastiem vai mantošanu;

e) sociālo nodrošinājumu;

f) vispārīgas dabas sabiedriskiem pasākumiem veselības jautājumos;

g) pasākumiem, kas veikti attiecībā uz personu šīs personas izdarīta sodāma pārkāpuma rezultātā;

h) lēmumiem par tiesībām uz patvērumu un par imigrāciju;

i) pasākumi, kas vērsti vienīgi uz sabiedrības drošību.

(2) Šī panta pirmā daļa attiecībā uz tajā minētajiem pasākumiem, neietekmē personas pilnvarojumu darboties kā pieaugušā pārstāvim.

II NODAĻA – JURISDIKCIJA

5. pants

(1) Līgumslēdzējas valsts, kurā ir pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta, tiesu vai pārvaldes iestāžu jurisdikcijā ir veikt aizsardzības pasākumus, kas vērsti uz pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību.

(2) Gadījumā, ja pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta mainās, pārceļoties uz citu Līgumslēdzēju Valsti, jurisdikcija ir tās valsts iestādēm, kurā ir jaunā pastāvīgā dzīvesvieta.

6. pants

(1) Attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir bēgļi, un tiem, kuri pārvietojušies uz citu valsti dēļ traucējumiem pašu valstī, 5. panta pirmajā daļā paredzētā jurisdikcija ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kuras teritorijā pieaugušais atrodas šādas pārvietošanās rezultātā.

(2) Iepriekšējā daļa attiecas arī uz pieaugušajiem, kuru pastāvīgo dzīvesvietu nav iespējams noteikt.

7. pants

(1) Izņemot tos pieaugušos, kas ir bēgļi, un tiem, kuri pārvietojušies uz citu valsti dēļ traucējumiem pašu valstī, jurisdikcija veikt pasākumus pieaugušā personas un īpašuma aizsardzībai ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestāžu jurisdikcijā, kuras pilsonis ir pieaugušais, ja tās uzskata, ka spēj labāk novērtēt pieaugušā intereses, un pēc konsultēšanās ar iestādēm, kuru jurisdikcijā tas ir saskaņā ar 5. pantu un 6. panta otro daļu.

(2) Šī jurisdikcija netiek realizēta, ja iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5.pantu, 6.panta otro daļu vai 8. pantu, ir informējušas tās valsts iestādes, kuras pilsonis ir pieaugušais, ka tās veikušas pasākumus, kādi attiecīgajā situācijā bija nepieciešami vai ir nolēmušas, ka nav nepieciešams veikt nekādus pasākumus, vai ka tajās notiek tiesvedība.

(3) Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šī panta pirmajā daļā minēto izbeidz, tiklīdz iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5.pantu, 6.panta otro daļu vai 8.pantu, ir veikušas pasākumus, kas nepieciešami attiecīgajos apstākļos vai ir izlēmušas, ka nekādi pasākumi nav jāveic. Šīs iestādes attiecīgi informē iestādes, kas veikušas pasākumus saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

8. pants

(1) Līgumslēdzējas Valsts iestādēm ir jurisdikcija saskaņā ar 5. vai 6.pantu var, ja tās uzskata, ka tas ir pieaugušā interesēs, pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz citas Līgumslēdzējas Valsts iestādes iesniegumu lūgt tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kas minētas šī panta otrajā daļā, veikt pasākumus pieaugušā personas un īpašuma aizsardzībai. Lūgums var attiekties uz visiem vai tikai dažiem šādas aizsardzības aspektiem.

(2) Līgumslēdzējas Valstis, kuru iestādēs var vērsties, kā noteikts iepriekšējā panta daļā, ir -

a) valsts, kuras pilsonis ir pieaugušais

b) pieaugušā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

c) valsts, kurā atrodas pieaugušā īpašums;

d) valsts, kuras iestādes pieaugušais rakstiskā veidā ir izvēlējies, lai veiktu pasākumus, kas vērsti uz viņa vai viņas aizsardzību;

e) valsts, kurā atrodas pieaugušajam tuvas personas pastāvīgā dzīvesvieta, kas gatava uzņemties viņa vai viņas aizsardzību;

f) valsts, kuras teritorijā pieaugušais tobrīd atrodas, attiecībā uz pieaugušā personas aizsardzību;

(3) Gadījumā, ja iestāde, kas norādīta saskaņā ar šī panta iepriekšējām daļām, nepieņem jurisdikciju, Līgumslēdzēja Valsts, kurai jurisdikcija paredzēta saskaņā ar 5. vai 6. pantu, to saglabā.

9. pants

Tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kurā atrodas pieaugušā īpašums, ir jurisdikcija veikt aizsardzības pasākumus, kas attiecas uz šo īpašumu, kamēr vien šādi pasākumi ir saderīgi ar pasākumiem, ko veic iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8.pantu.

10. pants

(1) Visos steidzamības gadījumos jurisdikcija veikt jebkādus vajadzīgos aizsardzības pasākumus ir tās Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kuras teritorijā atrodas pieaugušais vai pieaugušā īpašums.

(2) Pasākumus, kas saskaņā ar iepriekšējo panta daļu pieņemti kādā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz pieaugušo, kurš ir kādas Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgais iedzīvotājs, izbeidz, tiklīdz iestādes, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 9.pantu, ir veikušas situācijai atbilstošus pasākumus.

(3) Pasākumus, kurus veic saskaņā ar šī panta pirmo daļu attiecībā uz pieaugušo, kurš nav Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgais iedzīvotājs, izbeidz katrā Līgumslēdzējā Valstī, tiklīdz attiecīgā Līgumslēdzēja Valsts ir atzinusi pasākumus, ko veic citas valsts iestādes un kas nepieciešami attiecīgajā situācijā.

(4) Iestādes, kas veikušas pasākumus saskaņā ar šī panta pirmo daļu, ja tas iespējams, par veiktajiem pasākumiem informē tās Līgumslēdzējas Valsts iestādes, kuras pastāvīgais iedzīvotājs ir pieaugušais.

11. pants

(1) Izņēmuma kārtā Līgumslēdzējas Valsts iestādēm, kuras teritorijā atrodas pieaugušais, ir jurisdikcija pieņemt īslaicīga rakstura pasākumus, kuru iedarbība ierobežota tikai ar attiecīgās valsts teritoriju, lai aizsargātu pieaugušā personu, kamēr vien šādi pasākumi ir saderīgi ar tiem, ko jau veikušas iestādes, kam jurisdikcija paredzēta saskaņā ar 5. līdz 8.pantu, un pēc konsultēšanās ar iestādēm, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar 5.pantu.

(2) Pasākumus, ko veic saskaņā ar šī panta iepriekšējo daļu attiecībā uz pieaugušo, kurš ir kādas Līgumslēdzējas Valsts pastāvīgais iedzīvotājs, izbeidz, tiklīdz iestādes, kam ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8.pantu, ir pieņēmušas lēmumu veikt pasākumus, kas nepieciešami attiecīgajā situācijā.

12. pants

Ievērojot 7. pantu, pasākumi, kas veikti saskaņā ar 5. līdz 9.pantu, ir spēkā saskaņā ar to nosacījumiem, pat tad, ja mainoties apstākļiem ir zudis jurisdikcijas pamatojums, tik ilgi, kamēr iestādes, kurām ir šajā Konvencijā paredzētā jurisdikcija, nav šādus pasākumus grozījušas, aizstājušas vai izbeigušas

3. NODAĻA – PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

13. pants

(1) Īstenojot jurisdikciju, kas tām paredzēta ar šīs Konvencijas II nodaļas noteikumiem,  Līgumslēdzēju Valstu iestādes piemēro savas valsts tiesību aktus.

(2) Tomēr izņēmuma gadījumā, ciktāl tas nepieciešams pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzībai, tās var piemērot vai ņemt vērā citas valsts tiesību aktus, ar kuru attiecīgajai situācijai ir būtiska saikne.

14. pants

Kad vienas Līgumslēdzējas Valsts veikti pasākumi tiek ieviesti otrā Līgumslēdzējā Valstī, ieviešanas nosacījumus regulē šīs otras Valsts tiesību akti.

15. pants

(1) Eksistenci, apjomu, grozīšanu un izbeigšanu pārstāvības tiesībām, ko ar līgumu vai vienpusēju aktu piešķīris pieaugušais un kas tiek īstenotas, kad šāds pieaugušais pats nespēj aizstāvēt savas intereses, regulē tās valsts tiesību akti, kuras pastāvīgais iedzīvotājs pieaugušais bija laikā, kad šāds līgums vai akts tika sastādīts, izņemot, ja rakstiskā formā īpaši norādīts kāds no šī panta otrajā daļā minētajiem tiesību aktiem.

(2) Valstis, kuru tiesību akti var tikt norādīti, ir -

a) valsts, kuras pilsonis ir pieaugušais;

b) valsts, kas ir pieaugušā iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

c) valsts, kurā atrodas pieaugušā īpašums - attiecībā uz šo īpašumu.

(3) Šādu pārstāvības tiesību īstenošanas veidu regulē tās valsts tiesību akti, kurā tās tiek īstenotas.

16. pants

Ja 15.pantā minētās pārstāvības tiesības netiek izmantotas pietiekami, lai garantētu pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzību, iestāde, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar šajā Konvencijā noteikto, var tās atsaukt vai grozīt. Ja šādas pārstāvības tiesības tiek atsauktas vai grozītas, cik iespējams, jāņem vērā 15.pantā minētie tiesību akti.

17. pants

(1) Tāda darījuma spēkā esamību, ko noslēgusi trešā persona un otra persona, kas var būt tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis saskaņā ar darījuma noslēgšanas valsts tiesību aktiem, nevar apstrīdēt un trešā persona nevar būt atbildīga tikai tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar šajā nodaļā norādītajiem tiesību aktiem otra persona nebija tiesīga rīkoties kā pieaugušā pārstāvis saskaņā ar šajā nodaļā norādītajiem tiesību aktiem, izņemot, ja trešā persona zināja vai arī tai būtu vajadzējis zināt, ka šīs pilnvaras regulē minētie tiesību akti.

(2) Šī panta iepriekšējo daļu piemēro vienīgi tad, ja darījumu noslēgušas personas, kas atrodas vienas un tās pašas valsts teritorijā.

18. pants

Šīs nodaļas noteikumus piemēro pat tad, ja norādītie tiesību akti ir valsts tiesību akti, kura nav Līgumslēdzēja Valsts.

19. pants

Šajā nodaļā termins “tiesību akti” nozīmē valstī spēkā esošos tiesību aktus, izņemot kolīziju normas.

20. pants

Šī nodaļa neierobežo tiesību aktu noteikumu piemērošanu, gadījumos, kad to piemērošana ir obligāta, neskatoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem, tajā valstī, kurā pieaugušais būtu jāaizsargā.

21. pants

Atteikties no tiesību aktu piemērošanas, kas noteikti ar šīs nodaļas noteikumiem, var vienīgi tad, ja to piemērošana acīmredzami būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

4. NODAĻA - ATZĪŠANA UN IZPILDE

22. pants

(1) Līgumslēdzējas Valsts iestāžu veiktos pasākumus atzīst, saskaņā ar likumu visās pārējās Līgumslēdzējās Valstīs.

(2) No atzīšanas tomēr var atteikties -

a) ja pasākumu veikusi iestāde, kuras jurisdikcijas pamats nav atrodams vai jurisdikcija nebija saskaņota ar kādu no II nodaļā paredzētajiem pamatojumiem

b) izņemot steidzamības gadījumus, ja pasākums tika veikts saistībā ar tiesas vai administratīviem procesiem, nenodrošinot pieaugušo ar iespēju tikt uzklausītam, kas ir pretrunā lūguma saņēmējas valsts procesuālajiem pamatprincipiem;

c) ja šāda atzīšana acīmredzami ir pretrunā lūguma saņēmējas valsts sabiedriskajai kārtībai, vai pretrunā ar šīs valsts obligātajiem tiesību aktu noteikumiem, neskatoties uz to, kādi tiesību akti būtu piemērojami;

d) ja pasākums nav saderīgs ar kādu pasākumu, kas vēlāk veikts valstī, kura nav Līgumslēdzēja Valsts un kurai būtu bijusi jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 9.pantu, ja šāds vēlāk veikts pasākums atbilst atzīšanas prasībām lūguma saņēmējā valstī.

e) ja nav ievērota 33. pantā paredzētā procedūra.

23. pants

Neskarot 22. panta pirmo daļu, ikviena ieinteresētā persona var lūgt Līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes lemt par kādā citā Līgumslēdzējā Valstī veikta pasākuma atzīšanu vai neatzīšanu. Procedūru reglamentē lūguma saņēmējas valsts tiesību akti.

24. pants

Lūguma saņēmējas valsts iestādei ir saistoši konstatētie fakti, ar ko savu jurisdikciju pamato tās valsts iestāde, kurā ir veikts attiecīgais pasākums.

25. pants

(1) Ja Līgumslēdzējā Valstī veikti un šajā valstī izpildāmi pasākumi ir jāizpilda kādā otrā Līgumslēdzējā Valstī, tad pēc ieinteresētās personas lūguma šādus pasākumus attiecīgajā valstī pasludina par izpildāmiem vai reģistrē izpildes nolūkā, ievērojot procedūru, kas paredzēta otras valsts tiesību aktos.

(2) Ikviena Līgumslēdzēja Valsts izpildāmības pasludināšanai vai reģistrācijai piemēro vienkāršu un ātru procedūru.

(3) Izpildāmības pasludināšanu vai reģistrāciju var atteikt, pamatojoties vienīgi uz kādu no 22. panta otrajā daļā minētajiem iemesliem.

26. pants

Neskarot tādu pārskatīšanu, kas varētu būt vajadzīga iepriekšējo pantu piemērošanai, veikto pasāku pasākumu būtība netiek pārskatīta.

27. pants

Pasākumus, kas veikti vienā Līgumslēdzējā Valstī un citā Līgumslēdzējā valstī pasludināti par izpildāmiem vai reģistrēti izpildes nolūkā, pēdējā minētajā valstī izpilda tā, it kā tos būtu pieņēmušas šīs valsts iestādes. Izpildi veic saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem tādā apjomā, kā to paredz šie tiesību akti.

V NODAĻA – SADARBĪBA

28. pants

(1) Līgumslēdzēja Valsts norāda centrālo iestādi, kas pilda pienākumus, kurus šādām iestādēm uzliek šī Konvencija.

(2) Federālas valstis, valstis ar vairākām tiesību sistēmām vai valstis ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesīgas norādīt vairākas centrālās iestādes un precizēt to funkciju teritoriālo vai subjektīvo raksturu. Ja valstī ir vairāk kā viena centrālā iestāde, tā norāda to centrālo iestādi, kurai var adresēt visus paziņojumus, lai tos nosūtītu atbilstošajai centrālajai iestādei šajā valstī.

29. pants

(1) Lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķus, centrālās iestādes sadarbojas un veicina sadarbību starp savu valstu kompetentajām iestādēm.

(2) Saistībā ar Konvencijas piemērošanu tās veic atbilstošus soļus, lai nodrošinātu informāciju par savu valstu tiesību aktiem un pieejamajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pieaugušo aizsardzību.

30. pants

Līgumslēdzēju Valstu centrālās iestādes tieši vai ar valsts iestāžu vai citu struktūru starpniecību veic atbilstošus soļus, lai -

a) jebkādā veidā veicinātu saziņu starp kompetentajām iestādēm gadījumos, kad jāpiemēro Konvencija;

b) pēc citas Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes lūguma sniegtu palīdzību pieaugušā atrašanās vietas noteikšanā, ja ir pieņemams, ka pieaugušais varētu atrasties lūguma saņēmējas valsts teritorijā un ka viņam varētu būt nepieciešama aizsardzība.

31. pants

Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes var tieši vai ar citu institūciju starpniecību iedrošināt izmantot mediāciju, samierināšanu vai līdzīgus līdzekļus, lai sasniegtu pieņemtos risinājumus pieaugušā personas un īpašuma aizsardzībai situācijās, uz ko attiecas Konvencija.

32. pants

(1) Kad tiek apsvērts kāds aizsardzības pasākums, ja tas nepieciešams saistībā ar apstākļiem, kādos atrodas pieaugušais, Konvencijā paredzētās kompetentās iestādes var lūgt ikvienu citas Līgumslēdzējas Valsts iestādi, kuras rīcībā ir informācija, kas attiecas uz pieaugušā aizsardzību, paziņot šo informāciju.

(2) Līgumslēdzēja Valsts var noteikt, ka šī panta pirmajā daļā paredzētos lūgumus nodod tās iestādēm vienīgi ar šīs valsts centrālās iestādes starpniecību.

(3) Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes var lūgt citas Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm palīdzību, lai īstenotu aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar šo Konvenciju.

33. pants

(1) Ja iestāde, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 5. līdz 8.pantu, apsver iespēju ievietot pieaugušo kādā iestādē vai citā vietā, kur viņam var nodrošināt aizsardzību, un ja šāda ievietošana notiku citā Līgumslēdzējā Valstī, tā vispirms konsultējas ar šīs valsts centrālo iestādi vai citu kompetentu iestādi. Šim mērķim tā nosūta ziņojumu par pieaugušo kopā ar iemeslu uzskaitījumu šādai ievietošanai.

(2) Lēmumu par ievietošanu lūguma iesniedzēja valsts nepieņem, ja lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde vai cita kompetenta iestāde saprātīgā laika periodā norāda uz tās iebildumiem.

34. pants

Ikvienā gadījumā, kad pieaugušais ir nopietni apdraudēts, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes, kurā tiek veikti pieaugušā aizsardzības pasākumi vai kurā par tiem tiek lemts, ja tām ir informācija, ka mainījusies pieaugušā pastāvīgā dzīvesvieta vai tas atrodas kādā citā valstī, informē šīs citas valsts iestādes par iespējamo risku un pasākumiem, kas tiek veikti vai par kuriem tiek lemts.

35. pants

Iestāde nepieprasa un nepārsūta šajā nodaļā minēto informāciju, ja šī iestāde uzskata, ka tas varētu apdraudēt pieaugušā personu vai īpašumu vai radīt nopietnus draudus pieaugušā ģimenes locekļa brīvībai vai dzīvībai.

36. pants

(1) Neskarot iespēju noteikt saprātīgu samaksu par pakalpojumu sniegšanu, Līgumslēdzēju Valstu centrālās iestādes un citas valsts iestādes pašas sedz izmaksas, kas tām rodas, piemērojot šīs nodaļas noteikumus.

(2) Līgumslēdzējas Valstis var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām Valstīm par izmaksu lokalizāciju.

37. pants

Līgumslēdzēja Valsts var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām Valstīm, lai uzlabotu savstarpējās attiecībās, kas veidojas piemērojot šīs nodaļas noteikumus. Valstis, kas noslēgušas šādus nolīgumus, nosūta to kopijas Konvencijas depozitārijam.

VI NODAĻA - VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

38. pants

(1) Tās Līgumslēdzējas Valsts iestādes, kurā tika veikti aizsardzības pasākumi vai apstiprinātas pārstāvības tiesības, var izdot personai, kam uzticēta pieaugušā personas vai īpašuma aizsardzība, apliecību, ja šī persona to lūdz, kurā norādīts šīs personas statuss un tai piešķirtās pilnvaras.

(2) Apliecībā norādītais statuss un pilnvaras tiek uzskatītas par piešķirtām šai personai ar to datumu, kurā izdota apliecība, ja vien nav pierādījumu par pretējo.

(3) Katra Līgumslēdzēja Valsts norāda iestādes, kas ir tiesīgas izsniegt šādas apliecības.

39. pants

Personas datus, kas apkopoti vai pārsūtīti saskaņā ar Konvenciju, izmanto vienīgi tādā nolūkā, kādā tie apkopoti vai pārsūtīti.

40. pants

Iestādes, kam tiek pārsūtīta informācija, nodrošina tās slepenību atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

41. pants

Visus dokumentus, ko pārsūta vai piegādā saskaņā ar šo Konvenciju, atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm.

42. pants

Katra līgumslēdzēja valsts var norādīt iestādes, kurām var iesniedz 8. un 33.pantā paredzētos lūgumus.

43. pants

(1) Par 28. un 42.pantā paredzēto norādīšanu paziņo Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences Pastāvīgajam birojam ne vēlāk kā ratifikācijas dokumentu deponēšanas dienā, Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dienā vai pievienošanās dienā. Par visām izmaiņām šajā sakarā ir jāpaziņo arī Pastāvīgajam birojam.

(2) Šīs Konvencijas 32. panta otrajā daļā minēto deklarāciju iesniedz Konvencijas depozitārijam.

44. pants

Līgumslēdzējai Valstij, kurā attiecībā uz pieaugušā un viņa īpašuma aizsardzību piemēro divu vai vairāku tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu noteikumus, nav jāpiemēro šīs Konvencijas noteikumi attiecībā uz strīdiem, kas rodas vienīgi sakarā ar šīm dažādajām sistēmām vai tiesību normu kopumiem.

45. pants

Attiecībā uz valsti, kurā dažādās teritoriālajās vienībās attiecībā uz jautājumiem, ko skar Konvencija, piemēro divu vai vairāku tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu noteikumus –

a) norādes uz pastāvīgu dzīvesvietu šādā valstī uzskata par norādēm uz pastāvīgu dzīvesvietu teritoriālajā vienībā;

b) norādes uz pieaugušā atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz atrašanos teritoriālajā vienībā;

c) norādes uz pieaugušā īpašuma atrašanos šādā valstī uzskata par norādēm uz īpašuma atrašanos teritoriālajā vienībā;

d) norādes uz valsti, kuras pilsonis ir pieaugušais, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kā noteikts šādas valsts tiesību aktos, vai – ja nepastāv attiecīgas tiesību normas – uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saistība;

e) norādes uz valsti, kuras iestādes pieaugušais ir izvēlējies, tiks uzskatīta kā

- norādes uz teritoriālo vienību, ja pieaugušais ir izvēlējies šīs teritoriālās vienības iestādes;

- norādes uz teritoriālo vienību, ar kuru pieaugušajam ir visciešākā saistība, ja pieaugušais ir izvēlējies valsts iestādes, nenorādot konkrētu teritoriālo vienību valsts robežās;

f) norādes uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem situācija ir būtiska saikne, uzskata par norādēm uz teritoriālās vienības tiesību aktiem, ar kuriem situācija ir būtiski saistīta;

g) norādes uz tās valsts tiesību aktiem, procedūrām vai iestādēm, kurās tiek veikti pasākumi, uzskata par norādēm uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, procedūrām vai iestādēm, kurās tiek veikti pasākumi;

h) norādes uz lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem, procedūrām vai iestādēm uzskata par norādēm uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, procedūrām vai iestādēm, kurā tiek lūgta atzīšana vai izpilde;

i) norādes uz valsti, kurā jāīsteno aizsardzības pasākumi, uzskata kā norādi uz teritoriālo vienību, kur šis pasākums jāīsteno;

j) norādes uz valsts institūcijām vai organizācijām, izņemot Centrālās iestādes, uzskata kā norādi uz tādām iestādēm, kas ir pilnvarotas rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā.

46. pants

Lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar III nodaļu, attiecībā uz valsti, kurā dažādās teritoriālajās vienībās attiecībā uz jautājumiem, ko skar Konvencija, piemēro divu vai vairāku tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu noteikumus –

a) ja šādā valstī ir spēkā esošas tiesību normas, kas nosaka to, kuras teritoriālās vienības tiesību akti jāpiemēro, tad piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus;

b) ja šādu tiesību normu nav, piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus, kā noteikts 45.pantā.

47. pants

Lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar III nodaļu, attiecībā uz valsti, kurā dažādās teritoriālajās vienībās attiecībā uz jautājumiem, ko skar Konvencija, piemēro divu vai vairāku tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu noteikumus, ko piemēro dažādām personu kategorijām –

a) ja šādā valstī ir tiesību normas, kas nosaka, kuru no tiesību aktiem piemēro, tad piemēro attiecīgo tiesību aktu;

b) ja šādu tiesību normu nav, piemēro to tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, ar ko pieaugušajam ir visciešākā saistība.

48. pants

Attiecībās starp Līgumslēdzējām Valstīm šī Konvencija aizstāj 1905.gada 17.jūlijā Hāgā parakstīto Convention concernant l'interdiction et les mesures de protection analogues.

49. pants

(1) Šī Konvencija neiespaido starptautiskos tiesību instrumentus, kuru līgumslēdzējas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Valstis un kuros ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, ja vien šāda instrumenta Līgumslēdzējas Valstis nav deklarējušas ko citu.

(2) Šī Konvencija neiespaido iespēju vienai vai vairākām Līgumslēdzējām Valstīm slēgt nolīgumus, kuros attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir šāda nolīguma līgumslēdzējas valsts pastāvīgie iedzīvotāji, ir noteikumi par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija.

(3) Nolīgumi, ko viena vai vairākas Līgumslēdzējas Valstis noslēdz par jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, neiespaido šīs Konvencijas piemērošanu attiecībās starp šādām valstīm un pārējām Līgumslēdzējām Valstīm.

(4) Šī panta iepriekšējās daļas attiecas arī uz vienotiem tiesību aktiem, ko pamato īpašas reģionālas vai citādas saites starp attiecīgajām valstīm.

50. pants

(1) Konvencija attiecas uz pasākumiem vienīgi tad, ja tos kādā valstī veic pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.

(2) Konvencija attiecas uz tādu pasākumu atzīšanu un izpildi, kas veikti pēc tam, kad Konvencija ir stājusies spēkā starp valsti, kur tiek veikti pasākumi, un lūguma saņēmēju valsti.

(3) Attiecībā uz pārstāvības tiesībām, ko iepriekš paredzēja 15.pantā norādītajiem apstākļiem atbilstošā gadījumā, Konvencija Līgumslēdzējā Valstī piemērojama no tās spēkā stāšanās brīža šajā valstī.

51. pants

(1) Visi paziņojumi, kas nosūtīti Līgumslēdzējas Valsts centrālajai iestādei vai citai iestādei, ir oriģinālvalodā ar pievienotu tulkojumu otras valsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām šīs valsts valodām vai, kur tas nav iespējams, ar tulkojumu franču vai angļu valodā.

(2) Tomēr Līgumslēdzēja Valsts, izdarot atrunu saskaņā ar 56. pantu, var iebilst pret franču vai angļu valodas lietošanu, bet nevar iebilst pret abām.

52. pants

Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences ģenerālsekretārs periodiski sasauc Īpašo komisiju, lai izvērtētu Konvencijas faktisko piemērošanu.

VII NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

(1) Konvencija ir atvērta parakstīšanai tām valstīm, kas bija 1999. gada 2.oktobra Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences dalībnieces.

(2) To ratificē, pieņem vai apstiprina, un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, kas ir Konvencijas depozitārijs.

54. pants

(1) Ikviena cita valsts var pievienoties Konvencijai pēc tam, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar 57.panta pirmo daļu.

(2) Pievienošanās dokumentus deponē depozitārijam.

(3) Šāda pievienošanās ir spēkā vienīgi attiecībās ar valsti, kas pievienojas Konvencijai, un tām Līgumslēdzējām valstīm, kas sešos mēnešos pēc 59.panta b) punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas nav iebildušas pret pievienošanos. Šādus iebildumus valstis var celt arī pēc pievienošanās, kad tās ratificē, pieņem vai apstiprina Konvenciju. Par visiem šādiem iebildumiem paziņo depozitārijam.

55. pants

(1) Ja Līgumslēdzējā Valstī ir divas vai vairāk teritoriālās vienības, kurā dažādās teritoriālajās vienībās attiecībā uz jautājumiem, ko skar Konvencija, piemēro divu vai vairāku tiesību sistēmu noteikumus, tad šāda valsts var, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju, vai arī pievienojoties tai, deklarēt, ka Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šādu deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

(2) Šādas deklarācijas paziņo depozitārijam, un tajās skaidri norāda teritoriālās vienības, uz ko attiecas Konvencija.

(3) Ja valsts neiesniedz šajā pantā paredzētās deklarācijas, Konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

56. pants

(1) Ikviena valsts var, ne vēlāk kā ratificējot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, vai arī iesniedzot 55.pantā paredzētās deklarācijas, iesniegt vienu vai abas atrunas, kas paredzētas 51.panta otrajā daļā. Veikt citas atrunas nav atļautas.

(2) Ikviena valsts var jebkurā laikā atsaukt iesniegtu atrunu. Par šādu atsaukumu paziņo depozitārijam.

(3) Atruna zaudē spēku trešā kalendārā mēneša pirmajā dienā pēc iepriekšējā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

57. pants

(1) Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas, kā minēts 53.pantā.

(2) Pēc tam Konvencija stājas spēkā šādi –

a) attiecībā uz valstīm, kas Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina pēc tās stāšanās spēkā, tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc attiecīgā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas;

b) attiecībā uz valstīm, kas pievienojas Konvencijai - tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc 54.panta trešajā daļā paredzētā sešu mēnešu termiņa;

c) attiecībā uz teritoriālajām vienībām, uz kurām Konvencija tiek attiecināta saskaņā ar 55.pantu - tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu termiņam pēc minētajā pantā paredzētā paziņojuma saņemšanas.

58. pants

(1) Šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Valstis var to denonsēt, iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu. Denonsēšana var attiekties tikai uz noteiktām teritoriālajām vienībām, uz kurām attiecas Konvencija.

(2) Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko divpadsmit mēnešu termiņam pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts ilgāks termiņš, pēc kura denonsēšana stājas spēkā, tad denonsēšana stājas spēkā, beidzoties šādam ilgākam termiņam.

59. pants

Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences dalībvalstīm un valstīm, kas pievienojušās saskaņā ar 54.pantu, depozitārijs paziņo

a) par 53.pantā minēto parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu;

b) par pievienošanos un iebildumiem, kas celti sakarā ar 54.pantā minēto pievienošanos;

c) datumu, kad šī konvencija stājas spēkā saskaņā ar 57.pantu;

d) deklarācijām, kas minētas 32.panta otrajā daļā un 55.pantā;

e) nolīgumiem, kas minēti 37.pantā;

f) atrunām, kas minētas 51.panta otrajā daļā, kā arī par 56.panta otrajā daļā minētajiem atsaukumiem;

g) par denonsēšanu, kas minēta 58. pantā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija pabeigta Hāgā 2000.gada 13.janvārī angļu un franču valodā, abu valodu tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā oriģināleksemplārā, ko deponē Nīderlandes Karalistes valdības arhīvā un kura apliecinātas kopijas tiks izsūtītas pa diplomātiskajiem kanāliem katrai Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences dalībvalstij 1999. gada 2. oktobrī.

 

Tieslietu ministrs                                                                                                         Dz.Rasnačs

 

Iesniedzējs:

Tieslietu ministrijas

valsts sekretārs                                                                                                          R.Kronbergs

 

 

01.06.2016. 10:00

4082

I.Pelsa

67036994, Ilze.Pelsa@tm.gov.lv

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.