Eiropas Sociālā fonda vizuālo elementu ansamblis

Projekta mērķis ir Tieslietu ministrijas kapacitātes palielināšana, lai īstenotu atbildīgās iestādes pienākumu veikšanu – Eiropas Savienības fondu publicitātes nodrošināšanu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģiju 2015.-2023.gadam, Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes galvenās darbības projekta ietvaros būs:

  1. atbildīgās iestādes publicitātes funkciju nodrošināšana;
  2. informatīvie pasākumi;
  3. infografiku sagatavošana;
  4. videomateriālu sagatavošana;
  5. informatīvo un reprezentatīvo materiālu izstrāde un izplatīšana;
  6. ziņu lapu sagatavošana un izplatīšana;
  7. informatīvo materiālu izvietošana (Facebook Ads).
  8. informatīvā kampaņa par darbu korekcijas dienestos.

Projekta darbības tiks īstenotas saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģiju 2015.-2023.gadam, ievērojot minētajā stratēģijā noteiktos komunikācijas principus. Visas projektā plānotās darbības tiks iekļautas vadošās iestādes apstiprinātajā Eiropas Savienības fondu darbības programmas ikgadējā komunikācijas plānā. Tāpat visu projektā plānoto darbību īstenošanā tiks ņemta vērā stratēģija Tieslietu ministrijai kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda atbildīgajai iestādei par tās pārziņā esošo specifiskā atbalsta mērķu projektiem, kas tika sagatavota projekta Nr.10.1.2.0/15/TP/008 "Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā" ietvaros.

Projekta rezultātā plānots, ka Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei būs nodrošināts tehniskais atbalsts projekta īstenošanas personāla atalgošanai kopumā vienas slodzes apmērā, kā arī tiks nodrošināta Eiropas Savienības fondu publicitāte.

Projekta īstenošana plānota no 2018. gada decembra līdz 2023. gada jūnijam.

Kopējās plānotās projekta izmaksas ir EUR 219 150,12 no kā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums ir EUR 186 277,60 un nacionālais līdzfinansējums ir EUR 32 872,52.


Papildu informācija:

Animācija: Pirms. CIETUMS. Pēc.

cilvēks-cilvēkam

Tieslietu ministrija laureātiem pasniedza jau otro ikgadējo apbalvojumu "Cilvēks – Cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas strādā ar ieslodzītajiem vai probācijas klientiem

Apbalvojumu laureātiem pasniedza Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, dodoties pie katra no laureāta uz viņa pilsētu un pasniedzot apbalvojumu katram individuāli.  Valsts sekretārs atzīmēja: Fantastiski, ka cilvēks ir tāda būtne, kas grib, var un dara to - ziedo sevi kāda cita līdzcilvēka labā, ziedojot sevi, savu laiku un darbu, dāvinot otru iespēju! Likumsakarīgi – balva arī ir otro gadu pēc tās dibināšanas, pateicoties EK Sociālā fonda atbalstam, šāda balva tika iedibināta pagājušo gadu, bet varu Jums apsolīt – tā būs un tiks pasniegta arī nākamgad  un visus pārējos gadus kamēr būsiet Jūs – brīvprātīgie! Esmu šogad ļoti gandarīts, ka man krita tā loma balvu “Cilvēks Cilvēkam” pasniegt klātienē individuāli “ārkārtējos ” apstākļos, jo emocijas un sirds siltums, kas staroja no balvas laureātiem var tikai sajust klātienē, bet ceru, ka spēsim kopīgi to nodot Jums, kuri piedalīsies ceremonijas attālinātajā pasākumā. Lai mums šajā Adventes laikā tiek atveras sirds siltums, vairāk dodam un piedodam!”

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure uzsvēra: “Pasniedzot 2020. gada apbalvojumu “Cilvēks – Cilvēkam”, mūsu brīvprātīgo godināšanas mērķis ir pateikties cilvēkiem, kuri ziedo savu darbu un laiku, lai palīdzētu kādam, lai palīdzētu mums visiem dzīvot labestīgā un drošā vidē. Vienlaikus vēlamies veicināt līdzcilvēku interesi par brīvprātīgo darbu un sekmēt dažādu vecumu un profesionālo jomu pārstāvju iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā.”

Šogad apbalvojumu trīs nominācijās saņēma četri laureāti, kas brīvprātīgi un nesavtīgi atbalsta notiesātos gan ieslodzījuma vietās, gan laikā, kad viņi ir probācijas klienti, tādejādi palīdzot viņiem atgriezties sabiedrība un kopumā veicinot sabiedrības drošību.

Nominācijā par personisku un pašaizliedzīgu ieguldījumu brīvprātīgajā darba kriminālsodu izpildes jomā apbalvojumu ieguva Pāvels Zaharcevs, Krustpils Batistu draudzes evaņģēlists, kurš jau 32 divus gadus uzcītīgi apmeklē cietuma ieslodzīto kapelu, tiekas ar ieslodzītajiem individuāli, piedāvā un iniciē garīgās mūzikas viesu līdzdalību Jēkabpils cietuma ieslodzīto resocializācijas atbalstam. Pāvels ir veicis lielu ieguldījumu Jēkabpils cietuma Kapelāna plānu realizēšanā, guvis lielu cieņu ieslodzīto vidū un pavadījis no ieslodzījuma brīvībā vairāk nekā dažus desmitus ieslodzīto, ar kuriem joprojām cenšas uzturēt atbalstošas attiecības.

Divi apbalvojumi tika pasniegti nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības iesaistīšanā un resocializācijas procesa veicināšanā un popularizēšanā kriminālsodu izpildes jomā. Apbalvojumu šajā nominācijā ieguva Guntis Ivanovskis, kurš sāka tikties ar ieslodzītajiem Liepājas cietumā kopš 2018. gada kā projekta “Proti un dari” mentors. Pēc projekta noslēguma viņš turpināja iesākto darbu ar ieslodzītājiem kā brīvprātīgais, regulāri tiekoties ar ieslodzītajiem. Guntis, kā līdzgaitnieks, ir atbalsta persona ieslodzītajiem arī pēc ieslodzījuma atbrīvošanas, viņš palīdz ar padomu, sapratni, dalās ar savu ne tik vieglo dzīves gājumu un pieredzi, ieklausās cilvēkos un palīdz katram ieslodzītajam meklēt savu ceļu.

Apbalvojumu šajā kategorijā ieguva arī Jeļena Stepulekura mācības par līdzgaitniecību Valsts probācijas dienestā uzsāka 2013. gadā. Kā līdzgaitniece ir bijusi vairākiem Dienesta probācijas klientiem un jau vairāk nekā gadu ir līdzgaitniece jaunietim, kurš ir atbrīvots no ieslodzījuma par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un kurš vēl ilgstoši būs Dienesta probācijas klients. Pateicoties Jeļenas atbalstam, jaunietis ir veiksmīgi iestājies mācību iestādē un turpina apgūt sev tīkamu profesiju. Viņa tic, ka katram cilvēkam ir jādod otra iespēja un ir jānotic, ka cilvēks spēj mainīties. Jeļena iedziļinās notiesāto problēmās, iesaistās to risināšanā, meklē dažādas alternatīvas un māca probācijas klientiem pieņemt atbildīgus lēmumus, kas pozitīvi ietekmēs viņu dzīvi nākotnē.

Savukārt nominācijā “Par ieguldījumu inovāciju un jaunas prakses ieviešanā brīvprātīgo darbā kriminālās justīcijas jomā” apbalvojumu ieguva režisore Kristīne  Klētniece – Sika. Kopš 2001. gada, Iļģuciema cietumā, darbojas kristīgā programma “Mirjama”, atsevišķās kopmītnes, kas ir nošķirtas no visām pārējām, dzīvo 16 personas. Programmā kā resocializācijas metode tiek pielietota praktiskā teoloģija korelācijā ar mākslu, veidojot citādu kultūrvidi, kas tuvinās videi brīvībā. Kristīne Iļģuciema cietumā ir izveidojusi teātra studiju un pielāgojusi to cietuma vajadzībām. Teātra studija viņas vadībā darbojas jau kopš 2002. gada, un katru gadu tiek iestudēta viena luga, kas tiek izrādīta programmas “Mirjama” izlaidumā.

Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs akcentēja “Cieņa un pateicība – šādas lietas nāk prātā, kad runa ir par cilvēkiem, kuri nesavtīgi ziedo savu brīvo laiku, lai dalītos pieredzē, uzklausītu un piedāvātu saturīgu un jēgpilnu laika pavadīšanu citiem cilvēkiem – gan cietušajiem, gan viņu pāridarītājiem. Es patiesi ticu, ka ar savu darbu katrs no brīvprātīgajiem veido drošāku un iekļaujošāku vidi katram no mums - Latvijas iedzīvotājiem. Katram mūsu brīvprātīgajam piemīt morāle un tikums, kas ļauj sekmīgi funkcionēt sabiedrībā. Tas vien ir milzīgs kapitāls, lai iesaistītos atbalsta sniegšanā citiem mūsu sabiedrības locekļiem. Ikvienam cilvēkam, arī tam, kurš vienu vai vairākas reizes ir paklupis, ir tiesības, pienākums un viņā ir arī spējas un varēšana līdzdarboties mūsu sabiedrībā, izvirzīt sev jaunus sociāli atbalstāmus mērķus, izmainīt gan savu dzīvi, gan ļaut justies drošāk ik vienam. Brīvprātīgie iesaistās līdzgaitniecībā, izlīguma procesa vadīšanā un darbā ar dzimumnoziegumos notiesātām personām jau vairākus gadus. Lepojamies, ka jau otro gadu varam īpaši godināt tos brīvprātīgos, kuri savas zināšanas un enerģiju velta tam, lai Latvijas sabiedrība varētu dzīvot drošāk.”

Ikgadējais apbalvojums "Cilvēks – Cilvēkam" izveidots Tieslietu ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai, kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2021)”. Apbalvojuma nosaukums "Cilvēks – Cilvēkam" aizgūts no Valsts probācijas dienesta akcijas ar šādu nosaukumu, kas kopš 2003. gada tiek rīkota Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Gan šī akcija, gan apbalvojums pierāda, ka ikviens cilvēks ir spējīgs un var ar savu darbu un iesaistīšanos atbalsta sniegšanā citiem cilvēkiem veidot Latvijas sabiedrību aizvien drošāku.   

Papildu informācija: Kopš 2016. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde, īsteno ESF līdzfinansētu projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū". Kopējais projekta budžets ir 4 764 536 eiro no tiem 85 % ir Eiropas Sociālā fonda finansējums, un 15 % līdzfinansē valsts. Projekta partneris ir Valsts probācijas dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra. Projekta mērķis ir sniegt atbalstu ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, piedāvājot specifiskus atbalsta pasākumus, kā arī, izstrādājot un īstenojot jaunas atbalsta metodes mērķa grupai, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu ģimenes locekļu iesaistīšanu, sekmēt mērķa grupas integrāciju sabiedrībā un veicināt bijušo ieslodzīto iesaistīšanos darba tirgū.  

Informāciju sagatavoja: Arita Pečaka Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste ES fondu jautājumos Tālrunis: 67036837 E-pasts: Arita.Pecaka@tm.gov.lv

Tieslietu ministrija pasniedz pirmo ikgadējo apbalvojumu "Cilvēks - cilvēkam"

2019. gada 6. decembrī Tieslietu ministrija pasniedza pirmo ikgadējo apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas strādā ar ieslodzītajiem vai probācijas klientiem. Apbalvojumu laureātiem pasniedza Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Valsts sekretārs atzīmēja: "Pasaulē ir labi zināma brīvprātīgā darba nozīme, un arī mēs Latvijā aizvien vairāk novērtējam brīvprātīgo darbu, kas vērsts uz ieslodzītajiem un probācijas klientiem, sniedzot tiem atbalstu un palīdzot viņu integrācijai sabiedrībā. Latvijā kopš 2016.gada ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma atbalstu tiek pilnveidota brīvprātīgā darba sistēma kriminālsoda izpildē. Ir svarīgi, lai cilvēkam pēc soda izciešanas ir darbs un mājas, lai viņš tiktu pieņemts ģimenē un plašākā sabiedrībā, jo katrs no šiem faktoriem būtiski samazina recidīva risku. Šī mērķa sasniegšanā milzīga nozīme ir brīvprātīgo darbam, kuri ar savu nesavtīgo ieguldījumu palīdz bijušajam notiesātajam vieglāk iekļauties sabiedrībā un izprast tajā notiekošos procesus." Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure"Man tiešām ir liels prieks, ka trīsdesmit gadu pieredze brīvprātīgo darbam ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, kas sākotnēji attīstījās garīgās aprūpes ietvaros, nu jau ir ieguvusi krietnu plašāku tvērumu. Iespējas nākt iekšā cietumos ir tik daudzveidīgas, cik daudzveidīgi, drosmīgi, atvērti un radoši ir mūsu draugi, kaimiņi, kolēģi, mūsu sabiedrība kopumā. Pateicoties Tieslietu ministrijas iedibinātajam apbalvojumam ir radīta iespēja pateikt šiem cilvēkiem paldies. Eiropas struktūrfondu projekts, kuru Ieslodzījuma vietu pārvalde ciešā sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu īsteno jau vairākus gadus, kalpo kā tilts tam, lai mēs pakāpeniski spētu brīvprātīgo iedzīvināto līdzatbildību un sirds atvērtību ietvert arī normatīvajā regulējumā." Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs: “Esmu lepns par to, ka Latvijā ir cilvēki, kuri nesavtīgi ziedo savu brīvo laiku, lai to saturīgi pavadītu ar personām, kuras pārkāpušas likumu, tādējādi ap sevi un mums visiem Latvijas iedzīvotājiem veidojot drošāku un iekļaujošu sabiedrību. Tie ir mūsu brīvprātīgie - ar augstiem morāles standartiem un pārliecību par to, ka ikviens var pieļaut kļūdas un tas nenozīmē, ka šādas personas nevar līdzdarboties mūsu sabiedrībā, izvirzīt sev jaunus sociāli atbalstāmus mērķus un izmainīt savu dzīvi. Tas ir liels pagodinājums Latvijai, ka no šī gada varam godināt brīvprātīgos, kuri savas zināšanas un enerģiju velta tam, lai mēs savā zemē varētu dzīvot drošāk.” Šogad apbalvojumu trīs nominācijās saņēma četri laureāti, kas brīvprātīgi un nesavtīgi atbalsta notiesātos gan ieslodzījuma vietās, gan laikā, kad viņi ir probācijas klienti, tādejādi palīdzot viņiem atgriezties sabiedrība un kopumā veicinot sabiedrības drošību. Divi apbalvojumi tika pasniegti nominācijā “Par personisku un pašaizliedzīgu ieguldījumu brīvprātīgā darbā kriminālās justīcijas jomā”. Apbalvojumu šajā nominācijā ieguva Uva Segliņa, ilggadēja Valsts probācijas dienesta klientu līdzgaitniece, kas palīdz probācijas uzraudzībā esošajiem jauniešiem un pieaugušajiem saskatīt jaunas iespējas, nevis padoties un atgriezties pie nozieguma. Uva arī pilda izlīguma procesa starpnieces lomu kriminālprocesos, palīdzot abām konfliktā iesaistītajām pusēm par notikušo noziedzīgo nodarījumu rast pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Apbalvojumu šajā kategorijā ieguva arī Daina Strelēvica, kas kā brīvprātīgs darbinieks Iļģuciema cietumā darbojas jau no 1995. gada, atbalstot notiesātās sievietes gan ieslodzījumā, gan pēc atbrīvošanās no tā. Daina ir  dibinājusi biedrību "Iļģuciema sievietes", kurā ieslodzītās tiek iesaistītas labdarības projektos, piemērām, ada zeķes trūcīgajiem, bezpajumtniekiem, priekšlaikus dzimušiem mazuļiem. Nominācijā “Par ieguldījumu inovāciju un jaunas prakses ieviešanā brīvprātīgo darbā kriminālās justīcijas jomā” apbalvojumu ieguva aktieris un režisors Zigurds Neimanis, kurš kopš 2004. gada aktiermākslā apmāca Iļģuciema cietumā esošās sievietes. Izmantojot pašizgudroto alternatīvo resocializācijas metodi, Zigurds Neimanis ieslodzījumā veido aktieru trupu, iestudē vairākas lugas un mūziklus, procesā apmācot trupas dalībnieces ne tikai aktiermākslā, bet arī personības veidošanā, saskarsmē un savstarpējo attiecību veidošanā un uzturēšanā. Savukārt nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības iesaistīšanā un resocializācijas procesa veicināšanā un popularizēšanā kriminālās justīcijas jomā” apbalvojumu ieguva māksliniece Marta Jurjāne. Viņa Iļģuciema cietumā izveidojusi tēlotājmākslas studiju, kur pēdējo 15 gadu laikā apmācījusi ap 80 notiesāto sieviešu, katrai piemeklējot individuālu pieeju. Marta Jurjāne katru gadu sagatavo izstādi ar studijas audzēkņu darbiem sieviešu cietumā, kā arī ir sagatavojusi 6 izstādes ar notiesāto darbiem ārpus cietuma, lai veicinātu sabiedrības izpratni par sievietēm ieslodzījuma vietā un viņu integrēšanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ikgadējais apbalvojums "Cilvēks – cilvēkam" izveidots Tieslietu ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2021)”. Apbalvojuma nosaukums "Cilvēks – cilvēkam" aizgūts no Valsts probācijas dienesta akcijas ar šādu nosaukumu, kas kopš 2003. gada tiek rīkota Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Gan šī akcija, gan apbalvojums pierāda, ka ikviens cilvēks ir spējīgs un var ar savu darbu un iesaistīšanos atbalsta sniegšanā citiem cilvēkiem veidot Latvijas sabiedrību aizvien drošāku.   Papildu informācija: Kopš 2016. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno ESF līdzfinansētu projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū". Kopējais projekta budžets ir 4 853 192 eiro no tiem 85 % ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15 % līdzfinansē valsts. Projekta partneris ir Valsts probācijas dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra. Projekta mērķis ir sniegt atbalstu ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, piedāvājot specifiskus atbalsta pasākumus, kā arī, izstrādājot un īstenojot jaunas atbalsta metodes mērķa grupai, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu ģimenes locekļu iesaistīšanu, sekmēt mērķa grupas integrāciju sabiedrībā un veicināt bijušo ieslodzīto iesaistīšanos darba tirgū.   Informāciju sagatavoja: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) Tālrunis: 67036837 E-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv

Aicinām medijus uz Tieslietu ministrijas apbalvojuma "Cilvēks - cilvēkam" pasniegšanu

Aicinām uz Tieslietu ministrijas apbalvojuma "Cilvēks ‑ cilvēkam" pasniegšanu   Piektdien, 6. decembrī, plkst. 9.00 Viesnīcā Bellevue Park Hotel Slokas iela 1, Rīgā   2019. gada 6. decembrī Tieslietu ministrija pasniegs pirmo ikgadējo apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas strādā ar ieslodzītajiem vai probācijas klientiem. Aicinām apmeklēt apbalvojuma pasniegšanu, kas notiks Ieslodzījuma vietu pārvaldes organizētas konferences "Brīvprātīgi par drošāku sabiedrību - soli pa solim" ietvaros. Pasākuma programma: 9.00 Konferences atklāšana. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces Ilonas Spures un Valsts probācijas dienesta vadītāja Mihaila Papsujeviča uzrunas. 9.20 Konferences goda viesu panelis 10.00 Aarne Kinnunen, Somijas Tieslietu ministrijas vecākā ministra padomnieka kriminālpolitikas un krimināltiesību jautājumos, uzruna. Eiropas foruma taisnīguma atjaunošanai (European Forum for Restorative Justice) pārstāvja video uzruna. 10.20 Apbalvojuma pasniegšana 11.10 Pārtraukums ! Mediju ievērībai:

  • Aicinām brīvi izvēlēties ierašanās laiku - uz konferences sākumu plksten 9.00 vai uz apbalvojuma pasniegšanu pulksten 10.20;
  • Mediju iespējas pulksten 9.00-11.10: foto, video, mediju līdzdalība konferencē;
  • Mediju iespējas pulksten 11.10: intervijas ar laureātiem, Raivi Kronbergu, Ilonu Spuri un Mihailu Papsujeviču.

Apbalvojums "Cilvēks – cilvēkam" izveidots Tieslietu ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2021)”. Kopš 2016. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno ESF līdzfinansētu projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū". Kopējais projekta budžets ir 4 853 192 eiro no tiem 85 % ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15 % līdzfinansē valsts. Projekta partneris ir Valsts probācijas dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra. Projekta mērķis ir sniegt atbalstu ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, piedāvājot specifiskus atbalsta pasākumus, kā arī, izstrādājot un īstenojot jaunas atbalsta metodes mērķa grupai, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu ģimenes locekļu iesaistīšanu, sekmēt mērķa grupas integrāciju sabiedrībā un veicināt bijušo ieslodzīto iesaistīšanos darba tirgū.   Papildu informācija par pasākumu un mediju iespējām: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) Tālrunis: 67036837 E-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv  

Aicinām skatīties tiešsaistē paneļdiskusiju "Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā"

20.septembrī, plkst. 11.00-15:00, aicinām skatīties tiešsaistē Tieslietu ministrijas sadarbībā ar ASV vēstniecību organizētu ekspertu paneļdiskusiju par procesuālā regulējuma efektivitātes jautājumiem lietu izskatīšanā. Pasākumā eksperti diskutēs par neizmantotajām procesu likumu iespējām, kā arī instrumentiem, kas nepieciešami efektīvai procesa vadībai. ekspertu paneļdiskusiju, kas veltīta procesuālā regulējuma efektivitātes jautājumiem lietu izskatīšanā. Skatīties tiešraidi būs iespējams, izmantojot šo saiti: https://youtu.be/y37rV8lvCU8 Pasākuma aktuālo darba kārtību var apskatīties ŠEIT. *Pasākumā tiks nodrošināts sinhronais tulkojums no/uz angļu valodas   Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 10.1.2.0/18/TP/003 “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”. Projektu 85% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds un 15% ir valsts budžeta finansējums.    

Aicinām uz paneļdiskusiju "Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā"

Aicinām uz ekspertu paneļdiskusiju Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā   20.septembrī plkst. 11.00 aicinām apmeklēt Tieslietu ministrijas sadarbībā ar ASV vēstniecību organizētu ekspertu paneļdiskusiju, kas veltīta procesuālā regulējuma efektivitātes jautājumiem lietu izskatīšanā. Pirmajā pasākuma daļā eksperti diskutēs par komercstrīdu izskatīšanas efektivitāti,  pēcpusdienā diskusiju turpinās eksperti ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. Diskusijas programma: Norises laiks: piektdien, 2019. gada 20. septembrī, plkst. 11.00 -15.30 Norises vieta: viesnīca „Mercure Rīga Centre”, Elizabetes iela 101, Rīga Diskusiju moderē Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidente. 10.30-11.00 Dalībnieku reģistrācija, kafija 11.00-11.10 Diskusijas atklāšana Uzruna Jānis Bordāns (Ministru prezideta biedrs, Tieslietu ministrs) 11.10 -11.15 Informācija par iespēju Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros nodrošināt nepieciešamās profesionālās apmācības specializētās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem Anna Skrjabina (Tiesu administrācijas Eiropas Sociālā fonda projekta vadītāja) 11.15 -12.45 Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu izskatīšanā Paneļa dalībnieki:

  • Daiga Vilsone (Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja)
  • Māris Vainovskis (Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns", LTRK Juridiskās komitejas loceklis)
  • Māris Meļķisis (zvērināts advokāts ZAB "Reihmanis & Partneri")
  • Aigars Strupišs (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs)
  • Paul A. Magnuson (Amerikas Savienoto Valstu tiesnesis; the United States District Court for the District of Minnesota)

Jautājumi diskusijai:

  • Civilprocesa likuma neapgūtās iespējas procesa efektivitātei (sagatavošanas sēde, procesuālās sankcijas, u.c.)
  • Pieredze lietu izskatīšanā, procesuālie sarežģījumi
  • Ļaunprātīga procesuālā regulējuma izmantošana
  • Tiesnesis sēdes vadītājs vai vērotājs
  • Pilnveidojamās tiesneša prasmes un zināšanas
  • Nepieciešamās izmaiņas civilprocesuālajā regulējumā/jauni instrumenti

12.45-13.15 Pusdienu pauze 13.15 – 15.15 Procesuālā regulējuma efektivitāte ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanā Paneļa dalībnieki:

  • Igors Gerasimins (Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors)
  • Vineta Zvirbule (Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurore)
  • Vitālijs Polovinskis (Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks)
  • Juris Stukāns (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs)
  • Michael M. Mihm (Amerikas Savienoto Valstu tiesnesis; the United States District Court for the Central District of Illinois)

Jautājumi diskusijai:

  • Kriminālprocesa likuma neapgūtās iespējas ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanā
  • Tiesnesis kā saimnieks tiesas zālē vai situācijas ķīlnieks
  • Pierādījumu pārbaudīšana, t.sk. elektronisko pierādījumu
  • Liecinieku pratināšana (obligāti mutiska, vai tomēr pietiek ar prokurora/aizstāvības vienošanos)
  • Pierādījumu daudzums finanšu noziegumos (attieksme pret netiešajiem pierādījumiem)
  • Pilnveidojamās tiesneša prasmes un zināšanas
  • Nepieciešamās izmaiņas kriminālprocesuālajā regulējumā/jauni instrumenti

15.15-15.30 Noslēgums *Pasākumā tiks nodrošināts sinhronais tulkojums no/uz angļu valodas *Tiek nodrošināta pasākuma tiešraide Pieteikšanās dalībai pasākumā ir noslēgusies.   Informējam, ka pasākumā tiks fotografēts un filmēts ES projektu ilustrācijas un informācijas mērķiem. Lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem un nodrošinātu valsts pārvaldes darbības caurspīdīgumu, informācija par pasākumu kopā ar audio vai vizuālo materiālu var tikt publicēta Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī izmantota ES projektu vizuālajos un informatīvajos materiālos. Iebildumu gadījumā aicinām vērsties pie Tieslietu ministrijas Projektu departamenta sabiedrisko attiecību speciālistes ES fondu jautājumos.   Diskusija tiek organizēta Tieslietu ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā" ietvaros.

Materiāls sagatavots šī projekta ietvaros.

Animācija: Pirms. CIETUMS. Pēc

Materiāls sagatavots šī projekta ietvaros.

Infografika: Cilvēks un noziegums

Materiāls sagatavots šī projekta ietvaros

VIDEO: Kā ir strādāt kriminālsoda izpildē?

Aicinām uz preses konferenci par sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem par bijušo ieslodzīto iespējām iekļauties sabiedrībā

                               

Informācija plašsaziņas līdzekļiem 2019. gada 18. martā   Aicinām uz preses konferenci par sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem par bijušo ieslodzīto iespējām iekļauties sabiedrībā   Trešdien, 20. martā, plkst. 11.00 Ministru kabineta Preses konferenču zālē (319. telpā) Brīvības bulvārī 36, Rīgā   Vairāk nekā pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav iebildumu, ja uzņēmumi nodarbinātu bijušos ieslodzītos, tajā skaitā, ja šie cilvēki strādātu mazāk kvalificētu darbu valsts un pašvaldību iestādēs. Taču katrs ceturtais bijušais ieslodzītais atzīst, ka darbā vai potenciālajā darba vietā juties diskriminēts savas pagātnes dēļ. Kriminālsoda izpildes sistēmā ilgstoši ieguldīts mērķtiecīgs darbs ieslodzīto un bijušo ieslodzīto noziedzīgās uzvedības risku mazināšanai. Laikā, kad valstī joprojām aktuāla darbaspēka pieejamības problēma, īpaši jāveicina ieslodzīto veiksmīga atgriešanās sabiedrībā un darba tirgū. 20.martā, plkst. 11.00, aicinām apmeklēt preses konferenci, kurā informēsim par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) un Valsts probācijas dienesta (VPD) paveikto resocializācijas jomā un prezentēsim IeVP sabiedriskās domas pētījumu par sabiedrības un darba devēju priekšstatiem par bijušo ieslodzīto nodarbinātību un iespējām iekļauties sabiedrībā. Preses konferencē piedalīsies: Jānis Bordāns, tieslietu ministrs; Tatjana Trocka, IeVP priekšnieka vietniece; Mihails Papsujevičs, VPD vadītājs; Gunta Misāne, SIA Comperio valdes priekšsēdētāja, sabiedriskās domas pētījuma līdzautore. Dalību preses konferencē lūdzam apstiprināt, nosūtot informāciju uz e-pastu Ksenija.Lucko@tm.gov.lv,vai zvanot pa tālruni 67036837 līdz 19. marta plkst. 14.00. Uz preses konferenci līdzi nepieciešams ņemt personu apliecinošo dokumentu - pasi vai ID karti. "Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem" īstenots IeVP Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana". Pētījumu īstenoja SIA Comperio un nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences. Preses konference tiek organizēta Tieslietu ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2021)”.   Informāciju sagatavoja: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) Tālrunis: 67036837 E-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv

Starptautiskā Valūtas fonda pētījums apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa maksātnespējas jomas pilnveidošanā

Informācija plašsaziņas līdzekļiem 2018. gada 14. februārī   Starptautiskā Valūtas fonda pētījums apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa maksātnespējas jomas pilnveidošanā   Ceturtdien, 14. februārī, Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina prezentēja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Latvijas maksātnespējas regulējuma novērtējuma galvenās atziņas un rekomendācijas, kā arī iezīmēja prioritātes maksātnespējas nozarē un plānus tās turpmākajai attīstībai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns izteica gandarījumu par maksātnespējas jomā paveikto kopš 2014. gada: "Tieši tas, ka, uzsākot reformas, mēs nekoncentrējāmies uz grūtībām, bet gan uz sabiedrības interesēm, ir rezultējies ar veiksmīgi noslēgušos maksātnespējas jomas reformas pirmo posmu. Tas ir būtisks pagrieziens stabilas un uzticamas tiesiskās vides nodrošināšanai, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Esam gandarīti, ka arī SVF novērtējums kopumā ir pozitīvs. Tā secinājumi neapšaubāmi liecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa maksātnespējas jomas pilnveidošanā. Vēl, protams, daudz ir jāpaveic - tālākais darbs ir pie maksātnespējas sistēmas attīstības un biznesa kultūras uzlabošanas. Tomēr SVF apliecinājums tam, ka maksātnespējas joma ir stiprināta, mūs mudina aktīvi darboties arī turpmāk." Nākamajā darba posmā galvenais uzdevums būs pilnveidot procesus, kas sniegtu finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un fiziskajām personām "otro iespēju". Pirmkārt, būs pilnveidots tiesiskās aizsardzības procesa regulējums, un meklēti risinājumi tam, kā iedrošināt uzņēmējus savlaicīgi risināt finanšu problēmas. Otrkārt, būs jāpilnveido fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, lai atvieglotu šo procesu. Treškārt, jāturpina domāt par tādu valsts informācijas sistēmas pilnveidošanu, kas spēs nodrošināt jau pieejamo resursu vēl efektīvāku izmantošanu. Efektīva informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana tieslietu nozarē kalpos caurspīdīguma principa iedzīvināšanai maksātnespējas jomā un ļaus veidot uzņēmējiem labvēlīgu infrastruktūru, valsts pakalpojumu piedāvājumu un nodrošināt biznesa vides drošību. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, prezentējot SVF novērtējuma svarīgākos secinājumus un plānotos soļus maksātnespējas regulējuma uzlabošanai, atzīmēja: "SVF secinājis, ka ir veiksmīgi pārvarēta krīzes situācija maksātnespējas jomā, kad "jādzēš ugunsgrēks" un jābūt tūlītējiem pasākumiem, lai pārtrauktu nelikumīgas darbības šajā jomā. Ir jau jūtami pirmie pozitīvie rezultāti un ir pienācis laiks attīstībai." Pētījuma ziņojumā SVF atzīmē, ka Latvijas iestādes ir panākušas ievērojamu progresu, veidojot efektīvu un drošu maksātnespējas sistēmu, tomēr ir sniegtas arī konkrētas rekomendācijas turpmākajai maksātnespējas sistēmas efektivitātes celšanai, ko var sadalīt piecās rekomendāciju pamata grupās. Pirmkārt, SVF īpaši pozitīvi novērtēja uzlabojumus maksātnespējas procesa administratoru darbības regulējumā un uzraudzībā. Atzinīgi novērtētas kvalifikācijas prasības, tostarp eksāmenu norise, prasības atjaunot amata apliecību, pastiprināta uzraudzība, ko veic Maksātnespējas kontroles dienests, kā arī maksātnespējas procesa administratoru iecelšanas sistēma. Turpmākie pilnveidošanas soļi attiecas uz administratoru reputācijas novērtēšanu; amata apliecību atjaunošanas noteikumiem; apdrošināšanu; maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību. Otrā rekomendāciju grupa attiecas uz tiesiskās aizsardzības procesu jeb parādu restrukturizāciju. SVF atzina, ka tiesiskās aizsardzības process Latvijā kopumā ir labs un atbilstošs starptautiskajai praksei, tomēr tā izmantošana ir ļoti ierobežota un jāmeklē risinājumi tam, lai uzņēmēji nenonāktu līdz maksātnespējai, bet spētu efektīvi pārstrukturizēt savu darbību un būtu nodrošināta augstākminētā "otrā iespēja" dzīvotspējīgu uzņēmumu atjaunošanai un ilgtermiņa izaugsmei. Trešā rekomendāciju grupa ir saistīta ar lielo bezaktīvu jeb tā saucamo "tukšo" maksātnespējas gadījumu skaitu Latvijā – kad maksātnespējas procesā nonāk uzņēmumi, kuriem nav nekādu aktīvu. SVF secināja, ka šo situāciju var izskaidrot ar faktoriem, kuri neatteicas uz maksātnespējas sistēmu. Situāciju iespējams labot, likumdošanā meklējot risinājumus tam, kā samazināt Latvijā izplatīto “fiktīvo uzņēmumu” izmatošanu un nodrošināt to likvidēšanas iespējas. Kopā ar tiesībsargājošām iestādēm nepieciešams padziļināti vērtēt, vai bezaktīvu lietu gadījumos nav pieļauta apzināta maksātnespēja, un pārskatīt iespējas, lai šādi gadījumi tiktu nodoti tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, ierosinot kriminālprocesu. Ceturtā rekomendāciju grupa vērsta uz to, ka uzņēmumu pārdošanas stimulēšana varētu veicināt likvidācijas režīma efektivitāti. Šobrīd likvidāciju rezultātā pārsvarā tiek veikta maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvu pārdošana pa daļām, kas ir mazāk efektīva. Turpmāk jāpārskata maksātnespējas regulējums un metodika, nodrošinot iespēju kā prioritāro risinājumu izvirzīt uzņēmuma vai uzņēmuma struktūrvienību pārdošanu kopumā. Visbeidzot SVF rekomendē pilnveidot datu uzskaites metodoloģiju maksātnespējas procesos.  

Papildu informācija: Pētījums veikts projektā "Justīcija attīstībai" un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma. Novērtējums sadalīts trīs atsevišķos pētījumos, kurus veica starptautiskas institūcijas ar pieredzi attiecīgajā jomā. Tiesu administrācijas īstenotā projekta “Justīcija attīstībai” galvenais mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci. Atbildīgās iestādes funkcijas projekta īstenošanas laikā pilda Tieslietu ministrija. Projektu 85 % apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums.   Informāciju sagatavoja: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) tālr.: 67036837 e-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv  

Aicinām uz preses konferenci par starptautiskā novērtējuma rekomendācijām maksātnespējas regulējuma pilnveidošanai

Aicinām uz preses konferenci par starptautiskā novērtējuma rekomendācijām maksātnespējas regulējuma pilnveidošanai   2019. gada 14. februārī plkst. 10.45 Viesnīcas “Radisson Blu Elizabete” 1.stāva zālē "Barons", Elizabetes iela 73, Rīga   14. februārī, plkst. 10.45, aicinām apmeklēt preses konferenci, kurā prezentēsim Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Latvijas maksātnespējas nozares novērtējuma galvenās atziņas un rekomendācijas. Konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iezīmēs prioritātes maksātnespējas nozarē un plānus turpmākajai attīstībai. Preses konferences dalībnieki: Jānis Bordāns, tieslietu ministrs; Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos; Baiba Banga, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore. SVF veiktais pētījums izvērtē maksātnespējas administrēšanas sistēmas pilnveides iespējas, īpaši pievēršoties maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, kā arī maksātnespējas procesa caurskatāmībai un kreditoru labāko interešu ievērošanai. Pētījums veikts projektā "Justīcija attīstībai" un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma. Novērtējums ietver starptautisko ekspertu veiktu neatkarīgu Latvijas tiesu sistēmas, maksātnespējas regulējuma un komerctiesību regulējuma analīzi, kā arī rekomendācijas to iespējamai pilnveidei un modernizācijai. Novērtējuma secinājumi tiks izmantoti kā bāze konkrētu attīstības plānu sagatavošanai, kā arī normatīvo aktu iespējamiem grozījumiem. Tiesu administrācijas īstenotā projekta “Justīcija attīstībai” galvenais mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci. Atbildīgās iestādes funkcijas projekta īstenošanas laikā pilda Tieslietu ministrija. Projektu 85 % apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums. Dalību preses konferencē lūdzam apstiprināt, nosūtot informāciju uz e-pastu  Ksenija.Lucko@tm.gov.lv vai zvanot pa tālruni 67036837 līdz 14. februāra plkst. 09.00.   Informāciju sagatavoja: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) tālr.: 67036837 e-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv