3.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" (turpmāk – 3.4.1. SAM) mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. 3.4.1. SAM mērķa grupa, kas tiek apmācīta, ir tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki: tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiek piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citi juridisko jomu profesionāļi), kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Ņemot vērā apkopoto citu valsts institūciju līdzšinējo pieredzi par līdzīga veida projekta īstenošanu, 3.4.1. SAM ir plānots ieviest ierobežotas projektu iesnieguma atlases veidā vienā projektu atlases kārtā. 3.4.1. SAM īstenošanas ietvaros nepieciešama pieredze apjomīgu un plašu projektu īstenošanā, tādējādi par finansējuma saņēmēju izvēlēta Tiesu administrācija, kura atbilstoši 2014. gada 30. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 589 „Tiesu administrācijas nolikums” ir atbildīga par tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku ar personālvadību saistītu uzdevumu īstenošanu, nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību, kā arī izstrādā un īsteno tiesu sistēmas attīstības projektus. Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” Tiesu administrācijas atbildībā ietilpst arī tiesnešu un tiesu darbinieku personāllietu kārtošana un tiesnešu stažēšanās nodrošināšana. Savā pastāvēšanas laikā Tiesu administrācija ir realizējusi tādus projektus kā „Tiesu modernizācija Latvijā”, „Pieredzes apmaiņa starp Latviju un Ziemeļvalstīm par efektīvu cilvēkresursu vadību, starptautisko sadarbību un moderno tehnoloģiju izmantošanu tiesu darbā”, kā arī daudzus citus lielus valsts nozīmes projektus, kuru rezultātā tika uzlabota tiesu sistēma Latvijā.
2015.gada 24.novembrī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.1. SAM projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika.
SAM 3.4.1. ietvaros īstenots projekts "Justīcija attīstībai".
Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība, īpaši komercstrīdu risināšanā, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu kompetence ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā ir būtiski aspekti, kas ietekmē komercdarbības vidi. Projekts “Justīcija attīstībai” ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem.
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu "Justīcija attīstībai" īsteno Tiesu administrācija, un projekta sadarbības partneri ir Augstākā tiesa, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Iekšlietu ministrija un Prokuratūra. Tieslietu ministrija ir atbildīgā iestāde par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu.
Projekta mērķis
Projekta mērķis ir komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci. Mērķis tiks sasniegts, nodrošinot Latvijā pirmās tik vērienīgas apmācības tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesu ekspertiem, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, politikas veidotājiem, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas šķīrējtiesnešiem, mediatoriem, maksātnespējas administratoriem un citu juridisko jomu pārstāvjiem.
Projekta aktivitātes
Projektā plānots veikt Latvijas tieslietu sistēmas visaptverošu novērtējumu un pētījumus par tiesu un tieslietu sistēmu, organizēt labās prakses apmaiņas un stažēšanās pasākumus tiesu sistēmas pārstāvjiem un tiesu sistēmai piederīgajām personām, īstenot kvalifikācijas pilnveides programmas un apmācības, diskusijas, seminārus un konferences, kā arī izstrādāt apmācību materiālus – rokasgrāmatas un vadlīnijas, judikatūras apkopojumus, vienotas tiesas prakses piemērus.
Plānotie rezultāti
Projektā tiks izstrādāts visaptverošs Latvijas tieslietu sistēmas novērtējums – pamats turpmākām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.
Līdz 2018. gada beigām plānots apmācīt vairāk nekā 400 tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgās personas. Līdz 2022. gada beigām plānots apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus tiesu sistēmas darbiniekus un tiesu sistēmai piederīgas personas.
Projekta īstenošanas periods
Projekta īstenošanas laiks ir no 2016. gada līdz 2022. gada beigām.
Projekta finansējums
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu, tā kopējais finansējums ir 10 859 393 euro, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansējums 9 230 484 euro un valsts budžeta finansējums 1 628 909 euro.
Projekta ilgtspēja
Projektā tiks izstrādāti virkne tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgo personu ikdienas darbā noderīgu materiālu: rokasgrāmatas, vadlīnijas, izveidoti judikatūras apkopojumi un apmācību modeļi, kas būs izmantojami tieslietu sistēmā strādājošajiem arī pēc projekta īstenošanas beigām.
Projekta ieguvumi
Pieeja tiesai, ātrs un kvalitatīvs process, neatkarība sistēmas ietvaros, efektīva ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšana, zems korupcijas līmenis un caurskatāma publisko iepirkumu procedūra ir elementi, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem, lai gūtu pārliecību par prognozējamību un drošību, veicot darbību attiecīgās valsts jurisdikcijā.
Kompetents tiesu sistēmas personāls, kas sniedz kvalitatīvu pakalpojumu – pamatotu un skaidru tiesas nolēmumu; efektīvāka un kvalitatīvāka tiesu darbība un izpratne par labākās prakses izmantošanas paņēmieniem. Turklāt cilvēkresursu attīstība, kā arī intelektuālās kapacitātes stiprināšana, paver jaunas iespējas un ir priekšnoteikums sistēmas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, stiprinot reaģēšanas spējas uz apstākļiem, kas ietekmē iestāžu noslodzi un procesa ilgumu.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projekts:
Rakstiskajā procedūrā precizētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji (23.10.2015.)
Rakstiskajā procedūrā precizētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji (03.11.2015.)
Apstiprinātā projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju redakcija
-------------------------------------
Papildu informācija:
Diskusijas dalībnieku ieskatā ne mazāk svarīga loma ir arī šķīrējtiesas procesam un tā kvalitātei. Diskusijā kā piemērs tika minēta Apvienotās Karalistes šķīrējtiesu pieredze. Apvienotajā Karalistē pašlaik notiek diskusijas par jaunas normas ieviešanu - šķīrējtiesas nolēmumu publicēšanu, ja nav tiesiska iemesla to nepublicēšanai. Minētais iezīmē tendenci arī šķīrējtiesu darbam kļūt caurskatāmākam un veicināt sabiedrības uzticēšanos. Latvijas Šķīrējtiesu likums pašlaik noteic, ka, ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.