Maksātnespējas politikas reforma 30.05.2017


Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa un Maksātnespējas administrācijas īstenotās uzraudzības tiesiskajā regulējumā, sākot ar 2017. gada 1. jūliju

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija papildu esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina norāda, Maksātnespējas administrācija īstenos gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes atbilstoši iestādes izstrādātajam uzraudzības pasākumu plānam. Vienlaikus uzraudzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai Maksātnespējas administrācija ir veikusi visu maksātnespējas procesa administratoru un procesu riska līmeņa izvērtējumu, kas tiks ņemts vērā uzraudzības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības ierasties arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā.

Maksātnespējas administrācijai īstenojot piešķirtās tiesības ierasties uzraugošās personas vai administratora prakses vietā pārbaužu veikšanai, vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks sasniegts Pamatnostādnēs ietvertais politikas virziens – administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām, prasmēm, un personiskajām īpašībām – sasniegšanu, gan kopumā paaugstinās maksātnespējas procesa efektivitāti.

Vienlaikus, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, stājas spēkā Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, ieviešot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) institūtu un brīvā tirgus principu.

Regulējums attiecībā uz izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā, tajā skaitā par uzraugošās personas noteikšanu, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojams tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija.

Līdz minētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, proti, tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiesiskās aizsardzība procesā tiesa iecēla maksātnespējas procesa administratoru pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma. Savukārt no 2017. gada 1. jūlija tiesiskās aizsardzības procesā tiesa iecels uzraugošo personu pēc kreditoru vairākuma ieteikuma.

Šāds likuma regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā uzraugošā persona.

Uzraugošās personas institūta ieviešas mērķis ir paaugstināt kreditoru uzticību tiesiskās aizsardzības procesam, tādējādi sekmējot tā piemērošanu.

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija papildu esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina norāda, Maksātnespējas administrācija īstenos gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes atbilstoši iestādes izstrādātajam uzraudzības pasākumu plānam. Vienlaikus uzraudzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai Maksātnespējas administrācija ir veikusi visu maksātnespējas procesa administratoru un procesu riska līmeņa izvērtējumu, kas tiks ņemts vērā uzraudzības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības ierasties arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā.

Maksātnespējas administrācijai īstenojot piešķirtās tiesības ierasties uzraugošās personas vai administratora prakses vietā pārbaužu veikšanai, vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks sasniegts Pamatnostādnēs ietvertais politikas virziens – administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām, prasmēm, un personiskajām īpašībām – sasniegšanu, gan kopumā paaugstinās maksātnespējas procesa efektivitāti.

Vienlaikus, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, stājas spēkā Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, ieviešot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) institūtu un brīvā tirgus principu.

Regulējums attiecībā uz izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā, tajā skaitā par uzraugošās personas noteikšanu, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojams tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija.

Līdz minētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, proti, tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiesiskās aizsardzība procesā tiesa iecēla maksātnespējas procesa administratoru pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma. Savukārt no 2017. gada 1. jūlija tiesiskās aizsardzības procesā tiesa iecels uzraugošo personu pēc kreditoru vairākuma ieteikuma.

Šāds likuma regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā uzraugošā persona.

Uzraugošās personas institūta ieviešas mērķis ir paaugstināt kreditoru uzticību tiesiskās aizsardzības procesam, tādējādi sekmējot tā piemērošanu.

 

MK atbalsta izmaiņas maksātnespējas administratoru profesijas regulējumā

Otrdien, 30. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka jaunu maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas un eksāmenu organizēšanas kārtību. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt to, lai maksātnespējas administratoru amata pienākumus godprātīgi un atbildīgi pildītu kompetenti speciālisti ar labu reputāciju un augstu profesionālo kvalifikāciju. Papildus tiek paredzēts ieviest neitrālu vērtēšanas institūciju – eksaminācijas komisiju, kura nodrošinās procesa pārskatāmību un stingrāku uzraudzību maksātnespējas administratoru vērtēšanā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Sekmīgi pabeigts ministrijas īstenotās maksātnespējas politikas reformas pirmais posms – valdībā akceptēts nepieciešamais tiesiskais regulējums Maksātnespējas likumā noteiktās administratoru profesijas reformas īstenošanai praksē. Divu gadu laikā visiem pašreizējiem 303 administratoriem būs pienākums nokārtot kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši jaunajām prasībām, tostarp – nevainojama reputācija, kas būs par pamatu gaidītām izmaiņām esošajā sastāvā.”

Valsts ir pārņēmusi administratoru kvalifikācijas kontroles funkciju. Turpmāk visus administratorus pēc eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā iecels viņu darbību uzraugošās institūcijas – Maksātnespējas administrācijas – direktors. Turpmākie kvalifikācijas eksāmeni administratoriem būs jākārto reizi divos gados. Eksaminācijas un disciplināratbildības ieviešana, kā arī Maksātnespējas administrācijas pilnvaru paplašināšana uzraudzības funkciju veikšanā un administratoru profesionālās kvalifikācijas celšanā nodrošinās viņu profesijas reputācijas atjaunošanu un prestiža celšanu, akcentē tieslietu ministrs.

Administratoru profesijas reforma ir daļa no pērn septembrī Ministru kabinetā atbalstītajām Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem gadiem. Šonedēļ Tieslietu ministrija ir pieteikusi izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, lai īstenotu maksātnespējas politikas reformas otro posmu.

Papildus iepriekš minētajam, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektus, kas nosaka maksas pakalpojumu cenrādi par administratoru eksāmenu kārtošanu un amata apliecības izdošanu, kā arī vienotu kārtību, kādā maksātnespējas administratoram turpmāk būs jāuzskaita un jāreģistrē viņa lietvedībā esošie dokumenti.

Ar pilnu noteikumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Papildu informācija:

Iepriekš administratoru sertificēšanu veica Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, bet atbilstoši grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 6. janvārī, administratoru eksaminēšana un kvalifikācijas kontrole nodota Maksātnespējas administrācijas kompetencē.

 

 

MK atbalsta regulējumu, kas nodrošinās efektīvāku maksātnespējas procesa norisi

Trešdien, 3. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierosina un izskata disciplinārlietu pret maksātnespējas procesa administratoru vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī regulē disciplinārlietu komisijas darbību, tostarp lēmumu pieņemšanas kārtību.

Disciplināratbildības ieviešana ir daļa no tieslietu ministra Dzintara Rasnača virzītajām reformām maksātnespējas jomas uzraudzības stiprināšanai, ko pagājušā gada nogalē atbalstīja Saeima, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus.

Disciplināratbildības ieviešana veicinās administratoru un uzraugošo personu apzinīgumu un atbildību to amata pienākumu izpildē, tādējādi nodrošinot efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi un mērķu sasniegšanu.

Ministru kabineta noteikumi nosaka Maksātnespējas administrācijas direktora darbības loku pirms lēmuma pieņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu, pieprasot administratoram vai uzraugošajai personai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izvērtēšanas Maksātnespējas administrācijas direktoram jāpieņem lēmums par discpilinārlietas ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt. Komisija, izskatot lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, izvērtē saņemtos lietas materiālus un izlemj jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu.

Ar pilnu noteikumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Papildu informācija:

2017. gada 6. janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz ieviest administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplināratbildības institūtu un izveidot disciplinārlietu komisiju, kuras mērķis ir nodrošināt maksātnespējas  administratoru un uzraugošo personu profesionālās darbības kvalitātes kontroli.

 

Tieslietu ministra vadībā apspriež maksātnespējas reformas gaitu

Ceturtdien, 20.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, lai apspriestu maksātnespējas reformas īstenošanas gaitu.

Konsultatīvās padomes dalībnieki tika informēti par Tieslietu ministrijas paveikto un turpmāko rīcību maksātnespējas jomas pilnveidošanā. Reformas gaitā atbilstoši pērn Saeimas izdarītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā līdz jūlijam ir nepieciešams sagatavot jaunā tiesiskā regulējuma ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus.

Jaunais regulējums paredz palielināt kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas izvēlē, kā arī stiprināt administratoru darbību uzraugošās institūcijas - Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, paplašinot tās pilnvaras uzraudzības funkciju veikšanā un administratoru kvalifikācijas celšanā.

Īstenojot administratoru profesijas reformu, atbilstoši Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem visus administratorus pēc eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā iecels Maksātnespējas administrācijas direktors. Pēc iecelšanas amatā turpmākie kvalifikācijas eksāmeni administratoriem būs jākārto reizi divos gados. Vienlaikus tiek pastiprināta administratoru atbildība, paredzot, ka par normatīvo aktu pārkāpumiem viņi būs saucami pie disciplināratbildības.

Apspriežot turpmāko rīcību maksātnespējas jomas pilnveidošanā, Konsultatīvās padomes dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams aktualizēt Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu īstenošanas plānā iekļauto uzdevumu izpildi un pasākumu ieviešanu, lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu administratoru profesijas un maksātnespējas procesa reformas īstenošanu.

Īpaša uzmanība tika veltīta maksātnespējas procesa administrējošo personu loka paplašināšanai, lai reformas gaitā nodrošinātu stingrāku kontroli un novērstu negodprātīgas rīcības riskus maksātnespējas procesos.

Papildu informācija:

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

 

Tieslietu ministrs: ātrāk jānodrošina efektīva Maksātnespējas likuma piemērošana praksē

Ceturtdien, 9.martā, maksātnespējas jautājumiem veltītajā starptautiskajā konferencē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs noteica galvenos uzdevumus un turpmākos izaicinājumus maksātnespējas jomas sakārtošanā.

Savā uzrunā konferences dalībniekiem tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzina, ka spēkā esošais regulējums maksātnespējas jomā ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropā. Vienlaikus ministrs uzsvēra: “Šobrīd viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Maksātnespējas likuma un tā jaunāko grozījumu efektīva piemērošana praksē. Tas ir jāpaveic pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk.”

Pērn decembrī tika veiktas nozīmīgas izmaiņas Maksātnespējas likumā. Vietējie un ārvalstu investori redz pirmās pozitīvās pārmaiņas maksātnespējas uzraudzības stiprināšanā. Tieslietu ministrija ir uzsākusi īstenot būtiskas reformas maksātnespējas jomas sakārtošanā un arī turpmāk aktīvi strādās, lai tās pabeigtu divu gadu laikā – līdz Latvijas simtgadei, akcentēja tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrs pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā maksātnespējas jomu uzraugošā iestāde – Maksātnespējas administrācija sasniegs nozīmīgus rezultātus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā par iestādes kompetences paplašināšanu.

Ministrs akcentēja galvenos uzdevumus un vienlaikus arī izaicinājumus Maksātnespējas administrācijas darbības attīstībā:

  1. aktīvāka sadarbība ar Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu;
  2. regulāra sadarbība ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru;
  3. elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas pilnveidošana un publiskošana;
  4. administratoru disciplināratbildības un eksaminācijas ieviešana;
  5. pārbaužu veikšana administratoru prakses vietās;
  6. administratoru profesijas reputācijas atjaunošana un prestiža celšana;
  7. administratoru kvalifikācijas paaugstināšana un godīgas konkurences veicināšana.

Maksātnespējas administrācijas 15.gadadienai veltītajā divu dienu konferencē Latvijas un ārvalstu eksperti apspriedīs labo praksi uzraudzības mehānismu ieviešanā un valdes locekļu atbildības piemērošanā maksātnespējas procesā. Starptautiskajā konferencē piedalās maksātnespējas jomas eksperti no Nīderlandes, Somijas, Lietuvas un Igaunijas.

 

Maksātnespējas administrācijas direktora amatā apstiprina Inesi Šteinu

Ministru kabinets otrdien, 14. februārī, Maksātnespējas administrācijas direktora amatā apstiprināja līdzšinējo Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietnieci Eiropas Savienības fondu jautājumos Inesi Šteinu.

Maksātnespējas administrācija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos.

Jaunajai Maksātnespējas administrācijas direktorei I. Šteinai ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī ilggadēja pieredze valsts pārvaldē, strādājot Finanšu ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Kopumā Maksātnespējas administrācijas direktora amatam atklātā konkursā pieteicās seši pretendenti. I. Šteina ieguva atbilstošu vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un visaugstāko vērtējumu vadības kompetenču novērtēšanā, tādēļ konkursa komisija lēma ieteikt tieslietu ministram viņu virzīt iecelšanai amatā.

No 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja. Atlases kārtība līdzās atklātības kritērijam paredz nodrošināt pēc vienotiem principiem organizētus konkursus uz vadītāju amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Tā ceļ valsts pārvaldes konkurētspēju, jo, īstenojot atklātus konkursus un ievērojot vienotus atlases principus, ir lielākas iespējas piesaistīt, noturēt un motivēt augsta līmeņa profesionāļus.

 

Tieslietu ministrs informē par 2016.gadā paveikto tieslietu sistēmā; 2017. gads būs izšķirošs arī maksātnespējas maksātnespējas reformas jomā

Otrdien, 14.februārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informēja par 2016.gadā īstenotajām reformām un 2017.gada prioritātēm tieslietu sistēmā.

Tieslietu ministrija ir izpildījusi visus valdības rīcības plānā paredzētos uzdevumus 2016.gadā. Būtiskākie - Ministru kabinetā ir atbalstīti TM piedāvātie maksātnespējas politikas attīstības virzieni turpmākajiem pieciem gadiem, savukārt Saeimā ir pieņemts jauns likums, kas paredz uzturlīdzekļu sistēmas reformu.

Savukārt 2017.gads būs izšķirošs vairāku būtisku reformu īstenošanā maksātnespējas un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī tiesu darba efektivitātes paaugstināšanai un tiesiskās drošības stiprināšanai.

Pievienotie dokumenti

TM informēs par būtiskām izmaiņām maksātnespējas jomā un administratoru profesijas reformu

Ceturtdien, 2016.gada 22.decembrī, plkst.14.00 Ministru kabineta preses konferenču zālē notiks mediju pasākums, kurā informēs par būtiskākajām tiesiskā regulējuma izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī šajos procesos iesaistīto personu uzraudzības pastiprināšanu.

Tieslietu ministrija informēs par aktuālajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Jaunais regulējums paredzēs palielināt kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas izvēlē un stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, paplašinot tās pilnvaras administratoru uzraudzības funkciju veikšanā un viņu kvalifikācijas celšanā.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar Tieslietu ministrijas plānotajām reformām maksātnespējas politikas attīstībai nākamajā gadā.

Preses konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāve Ilze Znotiņa, kā arī Maksātnespējas administrācijas direktora pienākumu izpildītāja Baiba Banga.

Mediju ievērībai!

Aicinām dalību preses konferencē pieteikt uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv līdz 22.decembrim (plkst. 13.00). Iekļūšanai Ministru kabineta ēkā nepieciešama caurlaide (mediju pārstāvjiem bez pastāvīgās caurlaides jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, līdzi jāņem pase vai ID karte).

 

Tieslietu ministrs: MNA darbības rezultāti apliecina maksātnespējas procesa uzraudzības efektivitātes paaugstināšanos

Trešdien, 28.septembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadību, lai apspriestu paveiktos un plānotos pasākumus maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības nodrošināšanā.

“Kaut arī Saeimā vēl turpinās aktīvs darbs pie administratoru darbības uzraudzības sistēmas uzlabošanas un MNA kapacitātes stiprināšanas, jau šobrīd - ar esošajiem tiesiskajiem instrumentiem - ir paaugstinājusies maksātnespējas procesa uzraudzības efektivitāte,” uzsver tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Maksātnespējas procesu uzraugošā iestāde ir paaugstinājusi savas darbības efektivitāti, secina tieslietu ministrs, iepazīstoties ar aktuālajiem MNA darbības rādītājiem.

Tikšanās laikā MNA vadība iepazīstināja tieslietu ministru ar veiktajiem kontroles pasākumiem administratoru darbības likumības nodrošināšanā:

  • uzraudzības kārtībā pieņemti 22 lēmumi par pārkāpumu atzīšanu administratoru rīcībā (pagājušajā gadā kopumā – 24 lēmumi);
  • izskatot sūdzības, šogad jau pieņemti 63 lēmumi par pārkāpumu atzīšanu administratoru rīcībā.

Kopš 2015.gada 1.janvāra MNA kompetencē ir nodota arī administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana saistībā ar maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu:

  • pagājušajā gadā uzsāktas 113, šogad deviņos mēnešos – 96 administratīvo pārkāpumu lietas;
  • šogad pieņemti jau 62 lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu par kopējo summu 22 475 eiro apmērā (pagājušajā gadā – 52 lēmumi par kopējo summu 20 550 eiro apmērā).

Tieslietu ministrs atzinīgi novērtēja MNA izveidoto Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēmu, kuras primārais uzdevums ir nodrošināt efektīvu kontroli pār katru maksātnespējas procesu. Pirmajos piecos mēnešos elektroniskajā uzraudzības sistēmā ir iesniegti vairāk nekā 1800 administratoru darbības pārskati.

Lai stiprinātu MNA kapacitāti un spējas efektīvi izskatīt sarežģītākās lietas, no 1.septembra ir palielinātas iestādes darbinieku algas, izlīdzinot tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Sarunas laikā MNA vadība apliecināja tieslietu ministram, ka ir uzsākta aktīva sadarbība ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju un prokuratūras iestādēm, kā arī informācija par administratoru rīcības izvērtēšanu tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei.

Abas puses pārrunāja arī nepieciešamos pasākumus administratoru profesijas reformas pabeigšanai, tostarp sertificēšanas funkcijas nodošanu valstij, stingrāku prasību noteikšanu attiecībā uz administratoru kvalifikāciju, reputāciju un profesionalitāti, kā arī regulāras administratoru eksaminācijas ieviešanu.

 

Atbalstītas Tieslietu ministrijas plānotās reformas maksātnespējas politikas attīstībai turpmākajos piecos gados

Plānotās reformas maksātnespējas politikas attīstībai turpmākajos piecos gados

Prioritāri maksātnespējas politikas īstenošanai 2016. gadā paredzēts:

(1) Pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, nododot sertificēšanas funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, un ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Plānots noteikt, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tiek ieviesta administratoru disciplinārā atbildība. Šo reformu ietvaros arī paredzēts noteikt prasības administratora lietvedības vešanai un paplašinātas Maksātnespējas administrācijas tiesības uzraudzīt ar procesiem saistītos dokumentus, piemēram, paredzēts noteikt Maksātnespējas administrācijai tiesības iepriekš nebrīdinot ierasties administratora prakses vietā un pieprasīt uzrādīt lietvedībā esošos dokumentus.

(2) Pārskatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma normas, kas attiecas uz maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa jautājumiem, kā arī tās institūcijas, kuru kompetencē ir noteicama katra konkrētā norma. Iesniegt priekšlikumus Saeimā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 un 166.36 pantā paredzēto sankciju palielināšanai.

(3) Lai nodrošinātu iepriekšminēto reformu un citu pamatnostādņu īstenošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, līdz 2016. gada beigām Ministru kabinetā jāpanāk konceptuāla vienošanās par alternatīviem finansējuma avotiem Maksātnespējas administrācijai no 2018.gada 1.janvāra. Vienlaikus izvērtējama iespēja izveidot koleģiālu padomi Maksātnespējas administrācijas vadībai.

(4) Pārskatīt administratora (uzrauga) lomu tiesiskās aizsardzības procesā, t.sk. novēršot interešu konfliktu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un apstiprināšanas procesā, kā arī būtiski nostiprinot kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzībā. Tāpat paredzēts pārskatīt to personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un, sākot no 2018.gada 1.janvāra, pildīt arī administratora pienākumus maksātnespējas procesā (iekļaujot zvērinātus advokātus, zvērinātus revidentus un zvērinātus tiesu izpildītājus).

Papildus Noziedzības novēršanas padomē 2016. gada 14. oktobrī, ko vada Ministru prezidents, Tieslietu ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru ziņos par pasākumiem ekonomisko noziegumu apkarošanai, kurus ieviesīs 2017. gada laikā, izmantojot jau piešķirtos finanšu resursus.

Savukārt 2017. gadā paredzētas šādas izmaiņas maksātnespējas procesa norisē un uzraudzībā:

  1. Līdz 2017. gada 1. jūnijam paredzēts iesniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot, ka strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskata tā pati tiesa (tiesnesis), kura pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa (tiesnesis) lemj par procesa apturēšanas nepieciešamību, ja strīda iznākums var būtiski ietekmēt visu procesu kopumā, un, izvērtējot strīdu pēc būtības, pieņem gala lēmumu, ko var pārsūdzēt vienā instancē. Tāpat paredzēts pārskatīt administratoru iecelšanas procedūru maksātnespējas procesā, paredzot iespēju kreditoriem pēc kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas mainīt administratoru. Līdz ar šo reformu apstiprināšanu, ir paredzēts ieviest paplašināto personu loku, kas ir tiesīgas administrēt maksātnespējas procesu pēc kreditoru ieteikuma.
  2. Šīs reformu kārtās ietvaros būs jāizstrādā priekšlikumi par dokumentu viltošanas novēršanu un kreditoru tiesībām pieaicināt zvērinātu revidentu maksātnespējas procesa audita veikšanai.
  3. Papildus minētajam, paredzēts izvērtēt citu alternatīvu sankciju ieviešanu par normatīvo aktu pārkāpumiem maksātnespējas jomā, ko piemērotu Maksātnespējas administrācija, un sagatavot atbilstošus priekšlikumus.

(4) Maksātnespējas administrācijas darbības nodrošināšanai kopumā tiks izstrādāts maksātnespējas administratoru uzraudzības risku vadības mehānisms, lai pēc iespējas efektīvāk izmantoto iestādei pieejamos resursus.

(5) Sabiedrības iesaistes maksātnespējas procesa norises uzraudzībā nodrošināšanai paredzēts administratoru darbības pārskatos norādāmo informāciju padarīt publiski pieejamu, izvērtējot fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības.

Ilgtermiņā ir paredzēts:

Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma kā kopuma pārdošanas efektivizācijai gan attiecībā uz mantas kā aktīvu kopuma pārdošanu, gan uzņēmuma pārdošanu, kas ietver darbinieku un saistību pāreju.

Pārskatīt atsevišķus tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus – pasākumu plānam noteicamo termiņu un kreditoru balsojuma mehānismus. Arīdzan paredzēts izvērtēt iespējamos veidus, kā motivēt parādnieku savlaicīgi iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus pastiprinot valdes locekļu atbildību kopumā un jo īpaši par dokumentu nenodošanu. Izvērtējama iespēja Valsts ieņēmumu dienestu kā kreditoru atbrīvot no depozīta iemaksas.

Būs jāpārskata esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, to padarot skaidrāku un saprotamāku. Izvērtējama iespēja noteikt vienkāršotu fiziskās personas maksātnespējas procesu noteiktos gadījumos. Tomēr galvenokārt būs jānosaka kritēriji, pēc kuriem izvērtēt parādnieka godprātību.

Tāpat paredzēts stiprināt tiesas kapacitāti un nodrošināt administratoru optimāla skaita esamību profesijā. Kvalifikācijas un profesionalitātes nodrošināšanai paredzēts ieviest administratora palīga institūtu, kas būtu priekšnoteikums administratora statusa iegūšanai.

Regulāri būs veicami pasākumi tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu popularizēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par ārpustiesas parādu restrukturizācijas iespējām. Tāpat būs jānodrošina regulāras apmācības Valsts policijai tās kompetences stiprināšanai maksātnespējas jomā un administratoru regulāra informēšana par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā regulējuma noteikumiem.

Prezentācija: Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns

 

TM informēs par paveikto maksātnespējas jomas attīstībā

2016. gada 6. septembrī plkst. 11.30 Ministru kabineta preses konferenču zālē notiks preses konference, kurā informēs par paveikto maksātnespējas jomas pilnveidošanā un Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanā.

Tieslietu ministrija informēs par Ministru kabineta sēdē izskatāmajām Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem gadiem, kuru mērķis ir sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem un Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai būtiski pilnveidotu maksātnespējas jomu, kā arī paveikto maksātnespējas procesa uzraugošās iestādes kapacitātes stiprināšanā.

Preses konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tieslietu ministra padomnieks Mārtiņš Lazdovskis un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Mediju ievērībai:

Aicinām dalību preses konferencē pieteikt uz e-pastu Ksenija.Vitola@tm.gov.lv līdz 6. septembrim plkst. 10.00. Iekļūšanai Ministru kabineta ēkā nepieciešama caurlaide (mediju pārstāvjiem bez pastāvīgās caurlaides jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, līdzi jāņem pase vai ID karte).

 

No 1. septembra amatpersonas deklarācijas iesniegs arī advokāti – maksātnespējas procesa administratori

Otrdien, 30.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” precizētu deklarācijā norādāmo ziņu apjomu tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir gandarīts, ka šodien ir noslēdzies darbs pie maksātnespējas procesa administratoru valsts amatpersonas statusa noteikšanas. “Ir sperts pēdējais solis, lai novērstu nepilnības, uz kurām norādīja Satversmes tiesa saistībā ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem-advokātiem,” uzsver tieslietu ministrs.

Maksātnespējas procesa administratora valsts amatpersonas statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt administratoru neatkarīgu, neieinteresētu un sabiedrībai caurskatāmu darbību, pildot tiem Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus. Dzintars Rasnačs uzsver, ka šis maksātnespējas reformas posms ir noslēdzies un šobrīd ir jākoncentrē spēks un resursi, lai to turpinātu ar nākamajiem soļiem, tostarp administratoru eksaminācijas funkcijas nodošanu valsts rokās, kā arī maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai. “Neskatoties uz pretestību, maksātnespējas reformas virzās uz priekšu un šīs jomas sakārtošanas plāns tiks īstenots,” atzīst tieslietu ministrs.

Atbilstoši š.g. 9.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai, kura vienlaikus ir arī advokāts, ir paredzēts izņēmums – minētās personas savā valsts amatpersonas deklarācijā norāda ziņu apjomu tādā apmērā, kas nodrošina advokātu profesionālās darbības garantijas.

Valsts amatpersonas deklarācijā, sniedzot informāciju par gūtajiem visu veidu ienākumiem no advokāta profesionālās darbības, būs jānorāda tikai kopējā gūto ienākumu summa, nevis ienākumu avotus (fiziskās vai juridiskās personas) identificējoša informācija. Vienlaikus nebūs jānorāda informācija par veiktajiem darījumiem advokāta profesionālās darbības ietvaros.

Valdības atbalstītie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī – atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sākot ar šo datumu valsts amatpersonai – maksātnespējas procesa administratoram, kurš vienlaikus ir arī advokāts – ir noteikts pienākums iesniegt sākotnējās valsts amatpersonas deklarācijas.

 

Panākta vienošanās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā

Tieslietu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Komercbanku asociācija vienojušās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pie sevis aicināja uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, lai realizētu maksātnespējas procesa reformu, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un investoru uzticēšanos maksātnespējas procesiem Latvijā.

Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir sekojoši:

  1. Valsts uzraudzības pastiprināšana, Maksātnespējas administrācijai pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju.
  2. Nepieciešamību palielināt maksātnespējas administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu.

Spēkā stāšanās termiņš 2017. gada 1. janvāris.

 3.  Maksātnespējas administratoru loka paplašināšana ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem (advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji), kurus var izvēlēties kreditori.

 4. Tiesas lomas palielināšana apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas ietvaros, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.

 5. Atzīto kreditoru tiesību palielināšana maksātnespējas procesā dodot tiem iespējas lemt par atbilstošāko maksātnespējas administratoru konkrētajam procesam, procesa finansēšanu un citām procesa ietvaros veicamajām darbībām.

 6.  Palielināt kreditoru lomu parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

Regulējums izstrādājams 2017. gada laikā, lai stātos spēkā 2018. gada sākumā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Panākto vienošanos ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām vērtēju ļoti atzinīgi. Ja panāktā vienošanās īstenosies veiksmīgi, tad Latvijā varētu izveidoties tāds tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas process, kas kalpotu par paraugu citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Tikšanās piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs un Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Loze.

 

Izsludināta atkārtota pieteikšanās Maksātnespējas administrācijas direktora amatam

Atklātā konkursā Maksātnespējas administrācijas direktora amatam atkārtoti tiek aicināti pieteikties atbildīgi un drosmīgi vadītāji - mērķtiecīgi un spēcīgi lēmumu pieņēmēji, kuri nebaidās uzņemties atbildību.

Maksātnespējas administrācijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos. Tika apzināti vairāki pretendenti uz minēto amatu, uzrunājot arī valsts pārvaldes darbiniekus, taču lielais veicamo darbu apjoms un atalgojums ir būtisks aspekts, kas attur pretendentus.

Šobrīd tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma. Līdz ar to ir svarīgi stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevu gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību. Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšana ir viens no būtiskākajiem maksātnespējas procesa uzraudzības kvalitātes elementiem, kā to ir atzinuši nozares eksperti. Savukārt Maksātnespējas administrācijas nodarbināto algu palielināšana sekmēs darbinieku motivāciju un kompetenci.

Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze, vadot vismaz 10 cilvēku lielu komandu, vismaz piecu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, izpratne par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem.

Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām, teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, labām stratēģiskās plānošanas prasmēm, kā arī nevainojamai reputācijai. Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz eseja, kurā izklāstīts redzējums par Maksātnespējas administrācijas prioritātēm un attīstību - turpmāko perspektīvu un iestādes stratēģiskajiem mērķiem.

Pretendentu atlase tiks veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība".

Pieteikšanās Valsts kancelejā līdz 2016. gada 25. augustam.

Plašāka informācija par amata konkursu pieejama ŠEIT.

Infografika par valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizēto atlasi.

 

Maksātnespējas procesa uzraudzības pilnveidošanai stiprinās Maksātnespējas administrācijas kapacitāti

Otrdien, 2.augustā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2017.-2019.gadam". Informatīvā ziņojuma projekts ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas kā viens no pasākumiem Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Šobrīd notiek aktīvs darbs divos virzienos – tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma. Līdz ar to ir svarīgi stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevas gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību.”

Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšana ir viens būtiskākajiem maksātnespējas procesa uzraudzības kvalitātes elementiem, kā to ir atzinuši nozares eksperti. Savukārt Maksātnespējas administrācijas nodarbināto algu palielināšana sekmēs darbinieku motivāciju un kompetenci.

Turpretī šobrīd ir izveidojusies situācija, ka zema atalgojuma dēļ Maksātnespējas administrācijai ir problemātiski nodrošināt kompetentu darbinieku piesaisti un noturēšanu. Tādēļ ir nepieciešams atalgojuma fonda palielinājums, lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijai noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi, konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu, novērstu personāla mainību un stiprinātu esošos cilvēkresursus, kā arī piesaistītu jaunus kvalificētus speciālistus.

Informatīvā ziņojuma projektā ir atspoguļots vidēja termiņa finanšu risinājums Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai.  Proti, no 2017.gada paredzēts palielināt budžeta apakšprogrammai 06.03.00 “Maksātnespējas procesu pārvaldība” novirzāmo uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu. Savukārt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs 2017. – 2020.gadā tiek saglabāts esošajā apmērā -0,36 euro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

 

Tieslietu ministra vadībā apspriedīs maksātnespējas politikas attīstības virzienus turpmākajiem pieciem gadiem

Pirmdien, 13.jūnijā, tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā notiks Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (Konsultatīvā padome) sēde, kurā apspriedīs Tieslietu ministrijas gatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem.

Veicot sistēmisku pastāvošo problēmu izvērtējumu, politikas plānošanas dokumentā 2016.-2020.gadam tiks noteikti vidēja termiņa attīstības virzieni maksātnespējas politikā, sasniedzamās prioritātes un plānotie rezultāti.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu Tieslietu ministrijai ir jāiesniedz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 31.augustam.

Lai nodrošinātu Konsultatīvajā padomē pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu, š.g. februārī Ministru kabinets atjaunoja tās augsto pārstāvniecības līmeni. Šobrīd tās sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Mediju iespējas!

Mediju brīfings plānots pēc Konsultatīvās padomes sēdes plkst. 12:45. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv vai pa tālruni 26599312.

 

Tieslietu ministrs pauž vilšanos par maksātnespējas reformas bloķēšanu

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž vilšanos par Saeimas Juridiskās komisijas lēmumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem saistībā ar valsts lomas palielināšanu administratoru darbības uzraudzībā.

Tā vietā, lai aktīvi turpinātu 2015.gadā mērķtiecīgi uzsākto maksātnespējas administratoru profesijas un viņu uzraudzības reformu, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums šodien neatbalstīja grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā vēl šajā Saeimas sesijā, norāda tieslietu ministrs. Turklāt to ātrāku virzību atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Dzintars Rasnačs uzsver, ka Tieslietu ministrijas iesniegtie priekšlikumi Saeimas Juridiskajā komisijā ir nepieciešami stingrākas kontroles nodrošināšanai maksātnespējas administratoru darbībā.

Jau 2016.gada 13.jūnijā tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā notiks Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā ir uzaicināti piedalīties ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministri, tiesu varas pārstāvji, kā arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Šajā padomes sēdē tiks lemts par turpmāko rīcību apstākļos, kad notiek acīmredzama un mērķtiecīga reformu bloķēšana.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu Tieslietu ministrijai līdz 31.augustam ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Maksātnespējas politikas pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem.

Tieslietu ministrs izsaka pateicību Ārvalstu investoru padomei Latvijā par atbalstu gan šodienas Juridiskās komisijas sēdē izskatītajiem Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, gan uzsāktajai maksātnespējas reformai kopumā.

 

Tieslietu ministrs: jāpalielina valsts loma tiesiskuma nodrošināšanā maksātnespējas procesā

Piektdien, 3.jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs piedalījās Latvijas Republikas Saeimas rīkotajā diskusijā “Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai”, lai informētu par maksātnespējas jomas attīstības virzieniem, tostarp pasākumiem uzsāktās administratoru profesijas reformas pabeigšanai un uzraudzības sistēmas stiprināšanai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nepieciešams palielināt valsts kontroli pār maksātnespējas procesa tiesiskumu, lai uzraugošās un kontrolējošās iestādes varētu savlaicīgi un kvalitatīvi atklāt un novērst prettiesisku rīcību saistībā ar maksātnespējas procesu.

Šobrīd notiek aktīvs darbs divos virzienos – tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma.

Īstenojot administratoru profesijas reformu, tiks ieviesta administratoru disciplināratbildība un regulāras kvalifikācijas pārbaudes, kā arī noteikti stingri atlases kritēriji administratora amata pretendentiem. Administratoru darba kvalitātes vērtēšanā tiks analizēts to darbības tiesiskums, kā arī ņemti vērā konkrēti izmērāmi rādītāji – maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu īpatsvars, tā izmaksas un ilgums.

Lai stiprinātu uzraudzības sistēmu un efektīvāk kontrolētu maksātnespējas procesa tiesiskumu, tiek paredzēta Maksātnespējas administrācijas, Valsts policijas un tiesas kompetences pārdale. Valsts policija tiks atslogota no mazāk nozīmīgu pārkāpumu izskatīšanas, nodot to Maksātnespējas administrācijas kompetencē. Savukārt tiesu kompetencē plānots nodot jautājuma izlemšanu par kreditoru prasījumu īstumu. Vienlaikus ir uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederošajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, nodrošinot nepieciešamās zināšanas un prasmes ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā (septiņos gados apmācot vairāk nekā 12 000 personu).

2016.gada 13.jūnijā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā apspriedīs Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem un  rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai.

 

Tieslietu ministrijas nozīmīgākie paveiktie darbi valdības 100 dienās

M.Kučinska valdības 100 dienās (no 2016.gada 11.februāra līdz 2016.gada 20.maijam) Tieslietu ministrija paveikusi vairākus nozīmīgus darbus tieslietu sistēmas stiprināšanai:

Ieviestas OECD rekomendācijas pretkorupcijas jomā, veikti grozījumi efektīvākai cīņai pret ēnu ekonomiku, sagatavotas vadlīnijas, kā arī turpināts darbs pie juridiskās palīdzības nodrošināšanas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs, kā arī uzsākta efektīvāka maksātnespējas procesu kontrole un uzraudzība.

1. Efektīvāka cīņa ar ēnu ekonomiku un tās īpatsvara samazināšana

Lai efektīvi cīnītos ar ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, 2016. gada martā un aprīlī stājās spēkā Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi, attiecīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā.

Jaunu atsevišķu administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvu noteikšana tieši par aplokšņu algu izmaksāšanu nodrošinās efektīvāku šādu likumpārkāpumu atklāšanas, izmeklēšanas un pierādīšanas darbu, cīņa ar “aplokšņu algu” izmaksātājiem dos pozitīvus rezultātus. Aplokšņu algu izmaksātājus varēs efektīvāk saukt pie atbildības, mazināsies nesodāmības sajūta, un samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars.

Jaunajām tiesību normām būs arī preventīva nozīme, veicinot atalgojuma sistēmas sakārtošanu un godīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Ieguvēji būs godīgie uzņēmēji, darbinieki un valsts kopumā.

2. Pasākumi Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs

Lai paplašinātu informatīvo un juridisko palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, 2016. gada februārī Tieslietu ministrija izstrādājusi vadlīnijas bērnu tiesību aizsardzībai Apvienotajā Karalistē un turpina darbu pie vadlīnijām par bērnu tiesību aizsardzību Īrijā, Norvēģijā un Vācijā. Vadlīnijas paredzētas, lai ieteikumu un padomu veidā informētu Latvijas ģimenes, par to, kas jāņem vērā bērnu interešu aizsardzībai, pārceļoties uz dzīvi šajā valstī, kā arī novērstu gadījumus, kad ārvalstu dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ.

Savukārt 2016. gada 17. maijā  Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas ziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs.

3. Maksātnespējas procesu sistēmiska kontrole un uzraudzība

Izstrādāta un ieviesta jauna maksātnespējas procesa administratoru darbības pārskatu elektroniskās uzraudzības sistēma. Jaunā sistēma nodrošinās iespēju elektroniski apstrādāt un analizēt iesniegtos administratoru darbības pārskatus, tādējādi efektīvāk uzraugot katru maksātnespējas procesu. Tāpat sistēma ļaus elektroniski kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus – procesa ilgums, kreditoru līdzekļu atgūstamība, procesa izmaksas, administratora atlīdzība. Šādas sistēmas ieviešana ir būtisks solis stingrākas maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības sistēmas ieviešanā, maksātnespējas jomas sakārtošanā, un procesu caurskatāmības nodrošināšanā.

 (Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.247 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” stājušies spēkā 2016. gada 30. aprīlī)

4. Latvija apliecina gatavību pildīt OECD pretkukuļošanas standartus un cīnīties pret korupciju

Lai OECD Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis varētu sniegt savu izvērtējumu Latvijas sasniegtajam progresam kukuļošanas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos, 2016. gada 17. martā Latvijas delegācija tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā sniedza ziņojumu par Latvijas ieguldīto darbu un ieviestajām rekomendācijām,  kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas. Izpildot OECD rekomendācijas attiecībā uz pretkorupcijas jomu,  tika būtiski pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski paaugstināti maksimālie naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem. Minētās reformas ne tikai nodrošināja Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD rekomendācijām, bet arī veicināja to piemērošanu, tā, piemēram, grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz juridiskās personas atbildību kalpoja kā spēcīgs impulss tiesībsargājošām iestādēm plašāk izmantot šo svarīgo krimināltiesisko instrumentu, piemērojot juridiskām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tādējādi veicinot taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītas juridiskās personas. Pateicoties iesaistīto institūciju atsaucībai un ieguldītajam darbam, izdevās panākt būtisku progresu, nodrošinot visu izteikto rekomendāciju izpildi noteiktajā laikā, vienlaicīgi nodrošinot veikto pasākumu kvalitāti un ilgtspēju, ko ļoti atzinīgi ir novērtējušas OECD komitejas.

2016. gada 14. aprīlī  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) par Latvijas gatavību pievienoties OECD sniedza pozitīvu viedokli, kas bija viens no nosacījumiem lēmumam par Latvijas uzaicināšanu iestāties OECD.

 

Svarīgākie tieslietu sistēmā paveiktie darbi

Svarīgākie tieslietu sistēmā paveiktie darbi tieslietu ministra Dzintara Rasnača pilnvaru laikā (no 05.11.2014.):

1) Nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma apturēšana.
2)  Kriminālatbildības un administratīvās atbildības noteikšana par "aplokšņu algu” izmaksu.
3) Kriminālatbildības noteikšana par iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs.
4) Sarunāto sporta spēļu kriminalizēšana.
5) Uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana.
6) Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu darbības uzsākšana.
7) Atbalsta tālruņa 116006 no vardarbības cietušajiem darbības uzsākšana.
8) Tulkošanas reforma civilprocesā.
9) Sinhronās tulkošanas ieviešana kriminālprocesā.
10) Mediācijas ieviešana.
11) Šķīrējtiesu reformas ieviešana.
12) Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas tiesnešu un tiesu sistēmas piederīgo personu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem.
13) Tiesu teritoriālā reforma Rīgas tiesu apgabalā, pēc tam Latgales tiesu apgabalā.
14) Uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederošajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, septiņos gados apmācot vairāk nekā 12 000 personu (kopējais ESF un Latvijas finansējums 11,2 miljoni eiro).
15) Maksātnespējas administratoru elektronisko darbības pārskatu ieviešana.
16) Nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles piedziņas procesā un maksātnespējas procesā.
17) Elektroniskās uzraudzības sistēmas pirms termiņa atbrīvotajiem ieviešana.
18) Vadlīnijas Latvijas valstspiederīgajiem par bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs.
19) Izšķirošā daļa no visa darba Latvijas ceļā uz OECD.
20) Sadarbība stiprināšana ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Pašvaldību savienību.
21) Veiksmīga prezidentūra ES Padomē, sekmīgs darbs pie Datu aizsardzības regulas.

 

Uzsākta maksātnespējas procesu efektīvāka kontrole

2016. gada 30. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību, kas paredz to iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.

Jaunā kārtība paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus”.

Jaunajā sistēmā tiks nodrošināta administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem, piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, kā arī maksātnespējas procesa izmaksām.

Sākot ar 30. aprīli administratora darbības pārskats būs jāaizpilda un jāiesniedz Maksātnespējas administrācijai, izmantojot tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv pieejamo tiešsaistes formu.

Darbības pārskati elektroniskā sistēmā būs jāiesniedz ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī jau uzsāktajos maksātnespējas procesos.

Vienlaikus elektroniskā sistēmā paredzētie jaunie tehniskie risinājumi atvieglos administratoru darbu, piemēram, ļaus administratoram saņemt informāciju par nepieciešamību iesniegt maksātnespējas procesa stadijai atbilstošo pārskatu.

 

Maksātnespējas administrācijas direktora amatam aicina pieteikties atbildīgus un drosmīgus vadītājus

Valsts pārvalde atklātā konkursā Maksātnespējas administrācijas direktora amatam aicina pieteikties atbildīgus un drosmīgus vadītājus - mērķtiecīgus un spēcīgus lēmumu pieņēmējus, kuri nebaidās uzņemties atbildību.

Maksātnespējas administrācijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos.

Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze, vadot vismaz 10 cilvēku lielu komandu, vismaz piecu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, izpratne par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem.

Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām, teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, labām stratēģiskās plānošanas prasmēm, kā arī nevainojamai reputācijai. Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz eseja, kurā izklāstīts redzējums par Maksātnespējas administrācijas prioritātēm un attīstību - turpmāko perspektīvu un iestādes stratēģiskajiem mērķiem. Pieteikšanās līdz 2016. gada 11. maijam.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un angļu valodas zināšanu pārbaude. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs šādas pretendentu vadības kompetences: spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, attiecību veidošana un uzturēšana, komandas vadīšana, stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadība.

Plašāk par prasībām un pieteikšanos Ministru kabineta mājas lapā.

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizētā atlase: INFOGRAFIKA

No 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.  Atlases kārtība līdzās atklātības kritērijam paredz nodrošināt pēc vienotiem principiem organizētus konkursus uz vadītāju amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Tā ceļ valsts pārvaldes konkurētspēju, jo, īstenojot atklātus konkursus un ievērojot vienotus atlases principus, ir lielākas iespējas piesaistīt, noturēt un motivēt augsta līmeņa profesionāļus.

 

Administratoru pārskatu iesniegšana e-vidē nodrošinās efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību

Otrdien, 19. aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos noteikumus par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību, kas turpmāk paredz to iesniegšanu elektroniskā sistēmā, nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.

Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka maksātnespējas administratoru pārskatu elektroniskā sistēma  nodrošinās vēl efektīvāku uzraudzību pār viņu darbu un kontroli pār maksātnespējas procesiem kopumā. “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus sistēmiski un kvalitatīvi analizēt būtiskāko maksātnespējas procesu rezultatīvo rādītāju efektivitāti, novērtējot maksātnespējas politikas efektivitāti un izstrādājot rīcības virzienus maksātnespējas jomas sakārtošanā”, pārliecināts tieslietu ministrs.

Jaunā kārtība attieksies uz administratoru darbības pārskatu iesniegšanu ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī jau uzsāktajos maksātnespējas procesos. Ņemot vērā iesniegto administratora darbības pārskatu lielo skaitu, kā arī attiecīgajos pārskatos norādītās informācijas formātu, kas neļauj šo informāciju apkopot, šobrīd ir apgrūtināta ne vien efektīva administratoru uzraudzība, bet arī statistikas datu ieguve par būtiskiem maksātnespējas procesa efektivitātes rādītājiem. Tādēļ, lai paaugstinātu administratora darbības pārskatā norādītās informācijas izmantošanas efektivitāti, bija nepieciešams paredzēt, ka administratori darbības pārskatus aizpilda un iesniedz, izmantojot minēto elektronisko sistēmu.

Vienlaikus elektroniskā sistēmā paredzētie jaunie tehniskie risinājumi atvieglos administratoru darbu. Administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem (piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas u.c.) tiks nodrošināta Maksātnespējas administrācijas izveidotās elektroniskās sistēmas ietvaros.

 

Notiks Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde

Trešdien, 23.martā, Tieslietu ministrijā notiks pirmā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (Konsultatīvā padome) sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni.

Konsultatīvā padome tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā apspriedīs Tieslietu ministrijas priekšlikumus par plānotajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai.

Tāpat Konsultatīvās padomes dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākā sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem par vērtējumu maksātnespējas jomā. Aptaujas rezultātā tika noskaidroti sabiedrības uzskati par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu Konsultatīvajā padomē pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu, šobrīd tās sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī vairāku nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Mediju iespējas!

Mediju brīfings plānots plkst. 13:00 pēc konsultatīvās padomes sēdes. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv vai pa tālruni 26599312.

Prezentācijas materiāli un aptaujas rezultāti pieejami šeit

 

Konstatēti pārkāpumi kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas procesa administratores darbībā

Izskatot kreditora iesniegto sūdzību par lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” maksātnespējas procesa norisi, Maksātnespējas administrācija 2016. gada 1. martā pieņēmusi lēmumu, kurā atzīti pārkāpumi maksātnespējas procesa administratores Rudītes Klikučas darbībā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos faktus un administratores sniegtos paskaidrojumus, Maksātnespējas administrācija konstatējusi, ka administratore nav sasaukusi kreditoru sapulci maksātnespējas procesa izdevumu apstiprināšanai, ja tie pārsniedz 5 % no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas, norādījusi nepilnīgu informāciju parādnieka mantas pārdošanas plānā un administratora darbības pārskatā, kā arī nav ievērojusi kartību, kādā uzsākama parādnieka mantas pārdošana.

Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu mēneša laikā ir iespējams pārsūdzēt Valmieras rajona tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Šī ir jau otrā reize, kad Maksātnespējas administrācija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru administratorei atzīts pārkāpums kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas procesā. 2016. gada 5. janvārī, pamatojoties uz kreditora iesniegtu sūdzību, Maksātnespējas administrācija konstatēja, ka administratore ir nepamatoti kavējusies pieņemt atkārtotu lēmumu par kreditora prasījumu, pēc tam, kad administratores sākotnējo lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu tiesa bija atcēlusi.

 

Stiprina Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi

Otrdien, 16.februārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikumā. Grozījumi paredz atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni, tādejādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.

Ar grozījumiem noteiks, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, un attiecīgi precizēs padomes funkcijas un uzdevumus.

Vērtējot padomes darbību, secināts, ka laika gaitā tā ir zaudējusi savu sākotnējo darbības jēgu – noteikt maksātnespējas jomas prioritātes augstā politiskā līmenī. Šobrīd padomes darbība vairāk līdzinās darba grupai. Tā kā Tieslietu ministrijā tiek veidota Maksātnespējas procesa regulējuma pilnveidošanas darba grupa ar atbilstošu pārstāvību no jomā iesaistītajām institūcijām, nav nepieciešams līdzīgu darbību dublēt padomē. Ņemot vērā minēto, nepieciešams atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni, tādejādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.

Ar grozījumiem noteica, ka padomes sastāvā ietilps vairāki organizāciju pārstāvji, proti, vadītāji, tādējādi paaugstinot nepieciešamo lemtspēju. Padomes sastāvu papildināja ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju un iekšlietu ministru.

Grozījumi izstrādāti, tai skaitā, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus.

Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

 

Informēs par paveikto maksātnespējas jomā

2016.gada 10.februārī plkst. 10.00 Maksātnespējas administrācijā (Mārstaļu ielā 19, Rīgā) notiks informatīvs pasākums medijiem par Maksātnespējas administrācijas darbības rezultātiem, administratoru pretendentu ieteikšanas kārtību un 2016.gada plāniem.

Maksātnespējas administrācija informēs par paveikto maksātnespējas jomas pilnveidošanā, administratoru uzraudzībā un administratīvo pārkāpumu funkcijas, kas iepriekš atradās Valsts policijas kompetencē, izpildē.

Maksātnespējas administrācija ir par maksātnespējas jomu atbildīgā iestāde Latvijā, kas īsteno valsts maksātnespējas politiku un uzrauga maksātnespējas procesa administratoru darbu.

Mediju ievērībai

Informatīvais pasākums notiks Latvijas Tiesnešu mācību centra telpās Mārstaļu ielā 19, 2.stāvā. Dalību pasākumā lūgums pieteikt uz e-pastu Liva.Rancane@tm.gov.lv vai pa tālruni 28748349 līdz 9.februāra plkst. 17.00.

 

Par īstenotajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā

Pēdējā laikā aktualizējušās diskusijas par notiekošo maksātnespējas jomā, izskanējuši dažādi viedokļi un komentāri saistībā ar maksātnespējas jomas sakārtošanu un tajā pastāvošajām problēmām. Sekojot līdzi publiskajā telpā esošajai informācijai, nākas secināt, ka bieži vien tiek tiražēti stereotipiski pieņēmumi, kas pamatoti ar vairs neaktuāliem faktiem, spēkā neesošu regulējumu un apzināti vai neapzināti – ignorējot veiktās reformas maksātnespējas jomā, kas jau nesušas pozitīvus rezultātus.

Tieslietu ministrija sniedz vispusīgu apskatu par būtiskākajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā.

[1] Tiesiskās bāzes pilnveidošana

2014.gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Izmaiņas paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzību.
Likums risina plaši izskanējušo fiktīvo kreditoru problēmu, proti, ja tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) ietvaros kāds kreditora prasījums uzskatāms  par pirmšķietami (prima facie) neīstu, administratoram par to ir jāinformē tiesa, tādejādi novēršot TAP ļaunprātīgu izmantošanu. Tādejādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem.
Lai novērstu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā, nodrošināts, ka, pārejot no TAP uz maksātnespējas procesu, tiesa izvēlas citu maksātnespējas procesa administratoru.
Tāpat ir papildināts regulējums, kas noteic ierobežojumus administratoru pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā.

[2] Nejaušības principa stiprināšana, iesakot administratora amata kandidātu

Attiecībā uz tā saucamo „administratoru kolhozu” darbības apturēšanu veikti vairāki pasākumi un tie jau ir nesuši pirmos rezultātus, proti, spēkā stājušās izmaiņas Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”. 
Lai novērstu situāciju, kad, zinot administratoru amata pretendentu saraksta kustības ātrumu, ir iespējams administrēšanai vakantam subjektam iegūt administratora amata pretendentu no konkrēta iepriekš zināma administratoru loka, līdzšinējie pieci administratoru pretendentu saraksti tika aizstāti ar vienu.
Izveidojot vienu administratoru pretendentu sarakstu, tajā iekļautie administratora amata pretendenti, kā arī administrēšanai vakantie subjekti ar datorprogrammas palīdzību, izmantojot nejaušas izlases principu, tiek sarindoti nejaušā secībā.
Savukārt reizi gadā, izmantojot minēto principu, administratoru pretendentu saraksts tiek pārkārtots, sarindojot administratorus nejaušā secībā.
Lai ierobežotu nepamatotu atteikšanos no administratora pienākumu veikšanas, ko iespējams izmantot arī kā līdzekli, lai apietu nejaušības principa piemērošanu administratora amata pretendenta izvēlē, administratora amata pretendentam tika saglabāta iespēja atteikties veikt administratora pienākumus konkrētā procesā vienīgi tad, ja ir iestājies kāds no Maksātnespējas likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.
Ieviešot vienu administratoru pretendentu sarakstu, tika novērsta iespēja nokļūt sev vēlamā tiesā, pie vēlama tiesneša, tādejādi novēršot „tiesu tūrismu”.
 Pēc nejaušības principa ieviešanas nav novērota administratoru masveida izstāšanās no pretendentu saraksta, kā tas bija iepriekš, ar mērķi „apiet” rindu, lai konkrēts administrators nonāktu vēlamā maksātnespējas procesā.

[3] Izsoļu reiderisma apkarošana

Savukārt, lai novērstu izsoļu reiderismu, maksātnespējas procesā no 2016.gada 1.janvāra ir ieviestas e-izsoles, kas nodrošina:
godīgu konkurenci – izsoles organizēšana un norise neklātienē līdz minimumam samazina iespēju izsoles dalībniekiem sastapties un negodprātīgām personām, veicot saskaņotas darbības, ietekmēt citus solītājus;
anonimitāti - izsoles dalībniekam izsoles laikā tiek piešķirts unikāls identifikators, kas izslēdz izsoles dalībnieka atpazīstamību;
plašāku pieejamību – pieteikšanās izsolei un dalība izsolē tiek organizēta elektroniski, nodrošinot iespēju piedalīties izsolē neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas;
lielāka atgūto summu kreditoriem – plašāks izsoles dalībnieku loks un godīgas konkurences nodrošināšana starp izsoles dalībniekiem veicinās parādnieka mantas pārdošanu par pēc iespējas augstāku cenu.

[4] Administratoru uzraudzības stiprināšana

 Administratīvās atbildības piemērošana
Kā būtisks pasākums administratoru uzraudzības stiprināšanai jāmin fakts, ka Maksātnespējas administrācijai kopš 2015.gada 1.janvāra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Kodekss) 214.4 pantā ir noteikta kompetence izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par Kodeksa 166.36 pantā paredzēto administratīvajiem pārkāpumiem (par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona).
Izskatot lietas par Kodeksa 166.36pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, 2015.gadā Maksātnespējas administrācijā ir uzsāktas 113 administratīvo pārkāpumu lietas. No tām 77 gadījumos administratīvo pārkāpumu lietas uzsāktas pret administratoru, 21 gadījumos – pret parādnieka pārstāvi un 15 gadījumos – pret personām, kurām atņemts administratora sertifikāts.
Norādītajā laika periodā Maksātnespējas administrācija 67 gadījumos ir sastādījusi administratīvo pārkāpumu protokolus un 52 gadījumos ir pieņēmusi lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ar kopējo naudas soda apmēru 19020,00 EUR (pēc lēmumu pārsūdzēšanas iestādē un tiesā).
Minētais instruments tiek sekmīgi izmantots, lai disciplinētu administratorus attiecībā uz Maksātnespējas likumā noteikto administratora pienākumu izpildi, tai skaitā, administratora darbības pārskatu iesniegšanu un Maksātnespējas administrācijas pieprasītās informācijas sniegšanu. Tādējādi minētās kompetences īstenošana ir sekmējusi arī Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanu, kas saistīti ar administratora darbības pārskatu un citas informācijas iesniegšanu un kontroli.
Šobrīd notiek darbs, lai Maksātnespējas administrācijas kompetencē nodotu arī Kodeksa 166.35 pantā paredzētās lietas par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Administratoru darbības pārskatu pilnīgāka pārbaude
Vienlaikus, lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2015.gadā ir uzsākta maksātnespējas procesu administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas (turpmāk - sistēma) izstrāde. Sistēmas uzdevums ir nodrošināt administratora darbības pārskatu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos elektronisku aizpildīšanu un iesniegšanu speciāli izveidotā elektroniskā sistēmā, kā arī nodrošināt pārskatu iesniegšanas un citu Maksātnespējas administrācijas noteikto pienākumu izpildes automātisku kontroli Maksātnespējas administrācijā un atgādinājumu sistēmu administratoriem.
Sistēma ļaus iegūt statistikas datus, to starpā par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu ilgumu, maksātnespējas procesa izmaksām, kreditoru prasījumu atgūstamību, no kopējās mantas vērtības faktiski atgūtajiem naudas līdzekļiem, kā arī citus datus, kas ļaus novērtēt administratora darbības tiesiskumu, efektivitātes rādītājus un atbilstību Maksātnespējas likumā noteiktajam mērķim. Līdz ar to Maksātnespējas administrācijai būs iespējas iegūt nepieciešamo informāciju un izmantot tās resursus tieši administratoru darbības atbilstības Maksātnespējas likumā noteiktajam mērķim kontrolei.
Tai pašā laikā sistēma ļaus iegūt maksātnespējas jomas efektivitāti raksturojošos statistikas datus par visiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesiem kopumā, kas nepieciešami valsts politikas plānošanai, tādējādi sekmējot Valsts kontroles konstatēto trūkumu maksātnespējas politikas plānošanā un īstenošanā novēršanu.

[5] Administratora profesijas reforma

Turpinās darbs pie maksātnespējas procesa administratoru profesijas un darbības uzraudzības reformas, proti, šobrīd Saeima 1.lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.106/Lp12) (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts galvenokārt attiecas uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, proti, likumprojektā piedāvāts noteikt, ka administratorus amatā ieceļ Maksātnespējas administrācijas direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu. Piedāvāts  pastiprināt administratoru atbildību, tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tāpat piedāvāts noteikt plašāku gadījumu spektru, kad administrators būtu atceļams no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu.

Prasība administratoriem pēc nevainojamas reputācijas

Papildus tam Tieslietu ministrija, gan ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumā „ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde” izdarītos secinājumus par Latvijas maksātnespējas procesa administratoru profesijas regulējumu, gan vērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, ir sagatavojusi un iesniegusi Saeima papildu priekšlikums, pilnveidojot iepriekš iesniegtos priekšlikumus, kas attiecas uz administratoru profesijas reformu, iekļaujot arī prasību par administratora nevainojamas reputācijas.

[6] Pastāvīgā maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas darba grupa

Lai identificētu Maksātnespējas likuma piemērošanas nepilnības, kā arī apspriestu iespējamos risinājumus ar visām ieinteresētajām pusēm, ar tieslietu ministra 2015.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.1-1/28 ir izveidota pastāvīga maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas darba grupa (turpmāk – darba grupa). Darba grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Augstākās tiesas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju apvienības, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes.

[7] Pamatnostādņu izstrādes maksātnespējas jomā

Tieslietu ministrija strādā pie politikas plānošanas dokumenta - pamatnostādņu izstrādes maksātnespējas jomā, kur paredzēts noteikt maksātnespējas jomas attīstības virzienus vidējā termiņā (līdz 2020.gadam). Plānots, ka dokuments ietvers šādas sadaļas: maksātnespējas politikas mērķis, atsevišķi nosakot politikas apakšmērķus katram no procesiem (tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process), politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi.
Paredzēts, ka dokumentā tiks analizēti problēmjautājumi, kas tika identificēti darba grupā, proti:
1.Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi;
2.Tiesiskās aizsardzības procesa mehānismi netiek sekmīgi izmantoti;
3.Maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē;
4.Administratoru profesija ir stiprināma, tajā skaitā pilnveidojot Maksātnespējas administrācijas uzraudzību pār maksātnespējas administratoriem;
5.Fizisko personu maksātnespējas procesa daba ir precizējama, izceļot tā sociālo funkciju.
Papildus tam darba grupas locekļi tika aicināti izteikt priekšlikumus pamatnostādņu saturam. Šobrīd plānots, ka pēc pienācīgas apspriedes darba grupā, pamatnostādņu projekts tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pamatnostādņu projektā iestrādājamo politikas un rezultatīvo rādītāju sistēma tiks balstīta, tajā skaitā uz indikatoriem, kas tika izstrādāti sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu.

[8] Sabiedrības aptauja

 Tieslietu ministrija 2015.gada nogalē, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, ir veikusi sabiedrības aptauju (705 respondenti, to skaitā komersanti, tiesneši, advokāti, maksātnespējas procesa administratori) par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem. Aptaujas mērķis – noskaidrot maksātnespējas procesā iesaistīto pušu pieredzi, vērtējumu un ieteikumus turpmākajai jomas attīstībai. Aptaujas rezultātā iegūtie dati tiks izmantoti gan politikas plānošanas dokumenta izstrādē, gan turpmākajā maksātnespējas politikas īstenošanā.

[9] Sabiedrības informēšana

Par paveikto maksātnespējas jomā tieslietu ministrs ir ziņojis Nacionālās attīstības padomes sēdē 2015.gada 14.augustā, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa sanāksmē 2015.gada 25.septembrī, kur tika saņemts atzinīgs un pozitīvs vērtējums par līdz šim paveikto, kā arī par nākotnē iecerēto.
 Līdz ar to secināms, ka būtiskākie trūkumi Maksātnespējas likumā, kas pieļāva prettiesisku rīcību, ir novērsti un šobrīd likumdevējam jāpabeidz darbs pie administratoru profesijas reformas un uzraudzības stiprināšanas. Savukārt turpmākais Tieslietu ministrijas darbs maksātnespējas jomā ir jākoncertē uz to, lai veicinātu dzīvotspējīgu komersantu un vērtīgu aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē, samazinot maksātnespējas procesa izmaksas, kā arī uz sabiedrības informēšanu par maksātnespējas jomu, lai šobrīd sabiedrības viedoklis ir balstīts uz aktuālu un objektīvu informāciju.

 

TM, tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji vienojas par kopīgu rīcību ekonomisko noziegumu apkarošanā

Piektdien, 8.janvārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu vadības pārstāvjiem, lai apspriestu Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus ekonomisko noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas efektivitātes palielināšanai.
Tikšanās dalībnieki atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumus, nosakot divus galvenos turpmākās sadarbības uzdevumus – organizēt kopīgas apmācības tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem vienotas izmeklēšanas un tiesu prakses veidošanai, kā arī nodrošināt ātrāku un efektīvāku soda neizbēgamības principa īstenošanu.
Tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju apmācības par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, tai skaitā maksātnespējas jomā, plānos un no 2017.gada nodrošinās Tiesu administrācija, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Tikšanās laikā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nepieciešams noteikt pasākumus efektīvākai soda neizbēgamības principa nodrošināšanai. Lai stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, izmeklējot ekonomiskos noziegumus ar augstu sabiedrisko bīstamību, plānots precizēt Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvus. Vienlaikus tiek paredzēts noteikt efektīvu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, paplašinot Maksātnespējas administrācijas kompetenci piemērot administratīvos sodus par nelieliem likumpārkāpumiem, kas kavē tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu, bet nerada sabiedrībai kopumā īpašu bīstamību.

Uzraugot administratoru un citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, Maksātnespējas administrācija 2015.gadā ir pierādījusi savu efektivitāti - uzsāktas 113 administratīvā pārkāpuma lietas un tajās jau pieņemti 52 lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu kopumā 20 550 eiro apmērā.

 

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: mūsu mērķis - administratoru darbības caurskatāmība tiks sasniegts pēc Satversmes tiesas norādīto nepilnību novēršanas

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst: “Satversmes tiesas spriedums apliecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā un šis darbs mums jāizdara līdz galam”. Vienlaikus ministrs uzsver, ka vispirms rūpīgi jāiepazīstas ar Satversmes tiesas spriedumā paustajām atziņām un jāizlemj, kādas korekcijas ir nepieciešamas līdzšinējā virzībā uz nosprausto mērķi – veicināt maksātnespējas administratoru darbības godprātību un objektivitāti, uzlabot viņu darbības uzraudzību.
Lai gan Satversmes tiesa ir atzinusi maksātnespējas procesa administratoriem noteiktos ierobežojumus par piemērotiem, taču nesamērīgiem, tomēr šo ierobežojumu mērķis ir atzīts par leģitīmu, proti, nodrošināt administratoru darbības caurskatāmību, mazināt interešu konflikta un korupcijas risku. Turklāt arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka caurskatāms un efektīvs maksātnespējas process nodrošina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti.
Arī maksātnespējas procesa administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, tiesas uzskatā, pati par sevi vēl nenozīmē neatbilstību Satversmei, taču mērķa sasniegšanas līdzekļiem (ierobežojumi, aizliegumi) jābūt saudzējošākiem - tādiem, kas nodrošinātu arī to administratoru pamattiesību aizsardzību, kuri ir advokāti.
Līdz ar to tieslietu ministrs uzskata, ka par leģitīmu atzītais mūsu mērķis var tikt sasniegts, ja normatīvajā regulējumā novērš Satversmes tiesas spriedumā norādītās nepilnības.
Ministrs ir pārliecināts, ka pēc rūpīgas Satversmes tiesas sprieduma izvērtēšanas būs iespējams sasniegt leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē ar administratoru pamattiesības mazāk ierobežojošajiem līdzekļiem, lai vienlaikus ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām nodrošinātu profesionālās darbības garantijas arī tām personām, kuras ir ne vien administratori, bet arī zvērināti advokāti.

 

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informē valsts augstākās amatpersonas par paveikto

Šodien, 11.decembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtīs vēstuli, kurā informēs par jaunu iniciatīvu līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju sniegt pārskatu par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē.

Plašāk par savu iniciatīvu ministrs informēja šodien preses konferencē, kurā piedalījās arī valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Ministra vēstule:

"Izrādot augstākos cieņas apliecinājumus, vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē - līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē.

Esmu gandarīts par man doto iespēju veikt tieslietu ministra amata pienākumus Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā (sākot ar 2014.gada 5.novembri) un informēju Jūs par paveikto Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei atbilstoši Valdības rīcības plānam, kā arī par papildus paveikto, kas nav minēts Valdības rīcības plānā.

Būtiski akcentēt, ka, neraugoties uz Tieslietu ministrijas labāko speciālistu iesaisti sekmīgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai, manu pilnvaru laikā jau šobrīd pilnībā ir izpildīti 22 no 40 Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem, kas ir tieslietu ministra kompetencē. Savukārt atlikušo 18 pasākumu izpilde ir uzsākta un to īstenošana notiek dažādās stadijās. Vairāki no līdz šim nepabeigtajiem Valdības rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem tiks pilnība izpildīti tuvākajā laikā. Šīs vēstules pielikumā pievienoju detalizētu informāciju par paveikto Laimdotas Straujumas Valdības rīcības plāna izpildei tieslietu ministra kompetencē esošajos uzdevumos.

Tāpat manā vadībā ir tikušas vai šobrīd tiek īstenotas vairākas ārkārtas iniciatīvas un reformas:

  •  kas pilnveido un attīsta tiesu komunikāciju ar sabiedrību;
  •  paredz iespēju noslēgt laulības pie zvērināta notāra;
  •  stiprina Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību, arī ārvalstīs;
  •  turpina okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un nosaka turpmāko rīcības stratēģiju;
  •  paredz Latvijas valstspiederīgo kriminālatbildību par dalību kaujinieku grupējumos ārvalstīs;
  •  paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensību rezultātiem un gaitu;
  •  paredz atbalstu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei vairākkārtīgi samazinot valsts nodevas.

Kā būtiskāko līdz šim paveikto savu pilnvaru laikā vēlos uzsvērt:

Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas risinājums.

Valdība 2015.gada 29.septembrī ir akceptējusi un iesniegusi Saeimā Tieslietu ministrijas virzītos divus likumprojektus, kas paredz iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Tādējādi Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tādu tiesiskā regulējuma projektu, kas vairāk nekā 110 tūkstošiem dzīvokļu īpašniekiem dos iespēju sakārtot īpašuma tiesības, izbeidzot dalītā īpašuma pastāvēšanu un piespiedu nomas attiecības. Principā regulējums ietver arī atbildīgas valsts sociālās funkcijas īstenošanu, kas skar ievērojamu sabiedrības daļu.

Likumprojekti piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, proti, kā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu. Dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā pašreizējos tiesiskajos apstākļos izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

Pasākumi pretkorupcijas jomā.

Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) jau ilgāku laiku ir viena no Latvijas nozīmīgākajām ekonomiskajām un ārpolitikas prioritātēm. Tieslietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Latvijas interešu pārstāvēšanu Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veikto Latvijas 1.fāzes novērtēšanu, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2014.gada 2.septembrī. Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu šo rekomendāciju izpildi, tika veikti nepieciešamie grozījumi:

1.       palielināti naudas soda apmēri fiziskajām personām, kas ir noteikts Krimināllikumā (turpmāk – KL) kā sankcija par kukuļdošanu (KL 323.pants), kā arī par citiem ar kukuļdošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (KL 195.pants) un grāmatvedības pārkāpumi (KL 217.pants);

2.       noteikta tāda pati sankcija par starpniecību kukuļošanā (KL 322.pants), kāda ir paredzēta par kukuļdošanu (KL 323.pants), jo darba grupas ieskatā kukuļdevējs un starpnieks kukuļošanā ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, ko tie rada, ir līdzvērtīgs;

3.       uzlabots krimināltiesiskais regulējums attiecībā uz juridisko personu atbildību par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu (KL 4.pants);

4.       noteikts pienākums revidentiem ziņot kompetentajām iestādēm par aizdomām par kukuļdošanu ārvalstu amatpersonai;

5.       izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja atteikta Latvijas pilsoņa izdošana ārvalstij, tiek uzsākta šīs personas kriminālvajāšana.

Tāpat pārskatīta anonimizācijas prasību atcelšana, publicējot spriedumus krimināllietās par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Attiecībā uz minēto norādāms, ka šādi noziedzīgie nodarījumi skar vai var skart visas sabiedrības intereses, rada, vai var radīt potenciālus draudus sabiedrībai, vai valsts drošībai kopumā, līdz ar to, neskatoties uz to, ka nolēmumu publicēšana, neaizklājot fiziskās personas datus, kaut kādā mērā var radīt personas privātuma ierobežojumu, visas sabiedrības kopējais ieguvums tiesas nolēmumu uztveramības un tiesas atklātuma veicināšanas ziņā būs ievērojami lielāks nekā varbūtējais konkrētās personas privāttiesību aizskārums.

Vienlaikus Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi pasākumu plānu, kas paredz risināt konkrētus jautājumus noteiktos termiņos, sekmīgai dalībai OECD. Minētais plāns tika iesniegts OECD un 2015.gada 8.decembrī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa to izvērtēja un atzina Latvijas progresu un apņēmību izpildīt noteiktās prasības. 2016.gada martā tiks vēlreiz vērtēts Latvijas progress attiecībā uz minēto prasību izpildi un, ja darba grupa konstatēs, ka prasības ir izpildītas, tā varēs pieņemt pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD.

Bērnu tiesību aizsardzība.

Manu amata pilnvaru laikā veikta kompleksa valsts garantēto uzturlīdzekļu sistēmas uzlabošana.

Tādējādi, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, tiek publiskotas ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā internetā. Uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošana ir devusi būtisku pozitīvu rezultātu, proti, ir paaugstinājusies uzturlīdzekļu maksātāju disciplīna gan kārtējo maksājumu veikšanā, gan palielinājies Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izmaksāto līdzekļu atgūšanas apmērs.

Izstrādāta jauna kārtība, kas atvieglo uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsina minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku – aptuveni no 9 mēnešiem līdz 3 mēnešiem, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot tādas lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības.

Tāpat izstrādāti likuma grozījumi, kas paredz maksāt uzturlīdzekļus arī jauniešiem līdz 19 gadu vecumam ar nosacījumu, ka jaunietis turpina iegūt vidējo izglītību. Līdz šim valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksa bija paredzēta līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Vienlaikus izstrādāts un Ministru kabinetā akceptēts informatīvais ziņojums, lai veicinātu tiesisko sadarbību Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs, uzlabotu iestāžu sadarbību šādu lietu koordinēšanā un Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs kopumā. Tāpat izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ārlietu ministrs, labklājības ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece un tiesībsargs. Darba grupas uzdevums būs izvērtēt turpmāko rīcību konkrētā bērna vislabāko interešu aizsardzībai.

Papildus ir plānots izstrādāt jaunu informatīvo ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem valsts iesaistei juridiskās palīdzības sniegšanai Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs.

Datu aizsardzības stiprināšana.

Latvijas prezidentūras laikā panākta Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu – datu aizsardzības iespējas iedzīvotājiem kļūs ievērojami plašākas, tiks nodrošināta lielāka kontrole pār personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes. Šāds progress datu aizsardzības jautājumu sakārtošanā nebija panākts iepriekšējās sešās prezidentūrās Eiropas Savienības Padomē pirms Latvijas prezidentūras.

Nesen panākta vienošanās direktīvā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Kriminālsodu politikas pārskatīšana.

Lai bargāk vērstos pret pedofiliem, izstrādāti un tikko stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas palielina sodus, būtiski pagarina noilguma termiņus un nosaka obligātu un ilgāku probācijas uzraudzību personām, kas veikušas dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem.

Lai cīnītos pret Latvijas iedzīvotāju dalību Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī citās ārvalstīs notiekošajās teroristiskajās aktivitātēs, ir pieņemti un stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā, tā finansēšanu un atbalstīšanu.

Lai atjaunotu sabiedrības uzticību godīgām sporta sacensībām, izstrādāti un Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Krimināllikumā un Sporta likumā, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta organizāciju rīkotu sporta sacensību rezultātu un gaitu jeb t.s. sporta spēļu sarunāšanu. Prognozējams, ka šīs tiesību normas stāsies spēkā 2016.gada janvāra beigās vai februāra sākumā.

Tiesu reformas iedzīvināšana.

Reforma paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā, lai nodrošinātu tiesnešu specializāciju, lietu sadales nejaušību un samazinātu tiesvedības termiņus. Šogad reorganizētas Siguldas tiesa, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa. Savukārt Latgales tiesu apgabalā reorganizācija stāsies spēkā 2016.gada 1.februārī.

Tāpat pilnveidota tiesu komunikācija ar sabiedrību. Arī Tieslietu padome ir atzinusi komunikācijas būtisko nozīmi un šī gada maijā ir apstiprinājusi tiesu komunikācijas vadlīnijas, kas ir saistošas visām tiesu varai piederīgajām personām. Šobrīd tiesneši atbilstoši vadlīniju ieteikumiem cenšas iesaistīties pieņemto nolēmumu izskaidrošanā sabiedrībai, un tas ir devis pozitīvus rezultātus mediju un sabiedrības informētībai un izpratnei par tiesu procesos notiekošo.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Tieslietu ministrija pastiprinātu uzmanību ir veltījusi uzņēmējdarbības tiesiskās vides sakārtošanai, regulāri uzklausot un tiesiskā regulējuma izstrādes procesā iesaistot sociālos partnerus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, u.c. Būtiski ņemts vērā arī ārvalstu investoru viedoklis, tādējādi Latviju padarot pievilcīgāku jaunu investīciju ienākšanai.

No 2015.gada 1.jūlija ieviestas e-izsoles spriedumu izpildes procesā, kas pozitīvi novērtēts ne vien nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī. Tāpat ieviesti un iedzīvināti citi antireiderisma pasākumi, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem komercvides dalībniekiem. Papildus ieviests antireiderisma regulējums Komerclikumā, noteikta specializēta tiesa un īpaša procesa pieņemšana civillietu izskatīšanā.

Maksātnespējas procesa reforma.

Latvijā ieviestais maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums ir pozitīvi novērtēts no ārvalstu partneru un starptautisko organizāciju puses. Vienlaikus Tieslietu ministrija ir apzinājusi konkrētās jomas problēmas, kuras tiek efektīvi risinātas.

Ar 2016.gada 1.janvāri administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, kas ne vien palielinās administratoru disciplīnu, bet arī stiprinās administratoru uzraudzības mehānismu kopumā.

Veikti grozījumi ārējos normatīvajos aktos, lai administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu neievērošanu tiktu nodota no Valsts policijas Maksātnespējas administrācijai. Nepilna gada statistika liecina, ka Maksātnespējas administrācija sekmīgi ir spējusi ieviest savu jauno funkciju un sastādījusi par aptuveni 50 reizēm vairāk administratīvo pārkāpumu protokolu kā Valsts policija iepriekšējā pārskata gadā. Pirmie statistikas rādītāji liecina, ka šāda atbildīgās uzraugošās institūcijas kompetences maiņa ir uzlabojusi maksātnespējas procesa administratoru rīcības disciplīnu.

Efektīvas rīcības ar budžeta līdzekļiem rezultātā, Tieslietu ministrija šogad spēja atrast nepieciešamo finansējumu, lai pēc Valsts kontroles ieteikumiem ieviestu maksātnespējas procesa administratoru darbības pārskatu elektronisku apstrādes sistēmu, kuras turētāja būs Maksātnespējas administrācija. Šāda elektroniskā sistēma sekmēs ne vien stingrāku maksātnespējas procesa administratoru rīcības kontroli, bet arī sniegs datus, kas ļaus izvērtēt maksātnespējas procedūru efektivitāti kopumā un Maksātnespējas likumā iekļauto mērķu sasniegšanu.

Iekšējās drošības stiprināšana.

Pēc ilgāka pārtraukuma izdevies izcīnīt būtisku atalgojuma pieaugumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ļaus 2016.gadā to atalgojumu palielināt vidēji par 130 eiro mēnesī, kā rezultātā ieslodzījuma vietās būs iespēja noturēt un pieņemt kvalificētākus darbiniekus.

Arvien reālākas aprises iegūst pirmā jaunā cietuma būvniecība Liepājā. Šobrīd sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru notiek tā projektēšanas darbi, un jaunā cietuma projekts būs gatavs 2016.gada pavasarī, kad varēs jau izsludināt iepirkumu konkursu tā būvniecībai. Pēc jaunā Liepājas cietuma, kas paredzēts aptuveni 1200 ieslodzītajiem, atvēršanas 2018.-2019.gadā būs iespējams slēgt 4 vecos cietumus, būtiski mazinot ieslodzījuma vietu radītos riskus sabiedrības drošībai un uzlabojot ieslodzīto veiksmīgas resocializācijas izredzes.

Valsts probācijas dienesta darbības pilnveidošana.

Valsts probācijas dienests ne vien ir spējis ieviest notiesāto personu elektronisko uzraudzību, bet arī, neveidojot papildus štata vietas, sekmēt izlīguma īstenošanu kriminālprocesā un stiprināt resocializācijas procesu.

Minētie rezultāti panākti, piesaistot 96 brīvprātīgās personas uz līdzdarbības līguma pamata Valsts probācijas dienestam noteikto funkciju īstenošanai. Tajā skaitā izlīguma īstenošanai kriminālprocesā piesaistīti 32 brīvprātīgie izlīguma starpnieki, savukārt uzraudzības īstenošanas ietvaros (resocializācija) – piesaistīti 64 brīvprātīgie līdzgaitnieki, kas palīdz notiesātajiem jauniešiem mācīties lietderīgi pavadīt brīvo laiku, neizdarot jaunus likumpārkāpumus.

Valsts valodas aizsardzība.

2015.gada decembrī darbu uzsāks pirmie deviņi Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi, kas ļaus preventīvi novērst iespējamos valsts valodas lietojuma pārkāpumus un atslogos Valsts valodas centra inspektoru darbu situācijās, kad personu administratīva sodīšana nav efektīvākais situācijas risināšanas ceļš.

Šis uzskaitījums aptver tikai būtiskākos paveiktos darbus tieslietu sistēmas sakārtošanā, vienlaikus apzinoties darbus un izaicinājumus, kurus ir iespējams paveikt turpmāk."

 

Aptaujā noskaidros sabiedrības vērtējumu par maksātnespējas jomu valstī

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS” (turpmāk – SKDS) veic aptauju visā Latvijā, lai noskaidrotu viedokli par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem. Aptaujas rezultātā plānots noskaidrot sabiedrības vērtējumu par maksātnespējas jomu valstī. Aptaujai izvēlētās mērķa grupas no SKDS saņems nepieciešamo informāciju.

 

Paziņojums maksātnespējas procesa administratoriem par piekļuvi Elektronisko izsoļu vietnei

Informējam, ka 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas noteiks, ka maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators), pildot amata pienākumus, Elektronisko izsoļu vietnē izvieto izsoles sludinājumus, reģistrē izsoļu dalībniekus, autorizē viņus dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī veic citas darbības, kas saistītas ar izsoles rīkošanu.

Līdz ar to no 2016.gada 1.janvāra izsoles maksātnespējas procesa ietvaros būs iespējams organizēt tikai Elektronisko izsoļu vietnē. Lai nodrošinātu administratoram piekļuves tiesības Elektronisko izsoļu vietnei, Tiesu administrācijai saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumu Nr.318 “Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi” 3.4.apakšpunktu ir nepieciešama informācija par administratoram izsniegto derīgo administratora sertifikātu. Tā kā piekļuves tiesības tiek piešķirtas fiziskai personai, kurai ir derīgs administratora sertifikāts, lai piešķirtu piekļuves tiesības Elektronisko izsoļu vietnes lietotājiem, ir nepieciešams identificēt konkrēto fizisko personu, un proti, nepieciešams iegūt informāciju par to administratoru, kuriem ir derīgs sertifikāts, vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa administratoriem piekļuvi Elektronisko izsoļu vietnei, katram administratoram līdz šī gada beigām pēc attiecīga līguma parauga saņemšanas no Tiesu administrācijas, ir jāiesniedz Tiesu administrācijā aizpildīts līgums, lai varētu iegūt piekļuvi Elektronisko izsoļu vietnei.

Tiesu administrācija bija vērsusies pie biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – Asociācija), lai iegūtu iepriekš minētos datus, taču saņēma Asociācijas atteikumu sniegt šādu informāciju. Tā kā Asociācija atsakās šādu informāciju sniegt, kaut arī Asociācija ir institūcija, kura ir tiesīga sniegt informāciju par administratoriem, kuriem ir derīgie sertifikāti un šāda rīcība būtu atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, katram maksātnespējas procesa administratoram tas ir jādara individuāli.

Ja administrators laicīgi nepieteiksies, lai iegūtu piekļuvi Elektronisko izsoļu vietnei, administrators nevarēs pildīt savus pienākumus, kas attiecās uz izsoles rīkošanu, un nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesa gaitu.

Papildu informācija:

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2. un 5.punktu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja datu apstrāde ir nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai, kā arī, lai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Ņemot vērā minēto, Tiesu administrācijai ir nepieciešama informācija par administratoriem, lai nodrošinātu Civilprocesa likumā noteikto pienākumu administratoram izsoļu organizēšanai izmantot Elektronisko izsoļu vietni, kā arī nodrošinātu Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr. 589 “Tiesu administrācijas nolikums” 3.2. apakšpunktā noteikto Tiesu administrācijas funkciju nodrošināt Tiesu administrācijas pārziņā un turējumā esošo valsts informācijas sistēmu darbību un attīstību.

Papildus tam Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.1 panta 2.punkts noteic, ka personas identifikācijas kodus drīkst apstrādāt, ja identifikācijas kodu apstrāde izriet no personas datu apstrādes mērķa. Informējam, ka personas datu apstrādes mērķis ir nodrošināt administratora piekļuves tiesības Elektronisko izsoļu vietnei, kas ir noteiktas Civilprocesa likuma 605.1 pirmajā daļā, proti, Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai.

 

Precizē amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību

Otrdien, 24. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, kas izstrādāti, lai praksē ieviestu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora pienākumu iesniegt amatpersonas deklarāciju.

Grozījumi precizē kārtību, kādā amatpersonas deklarācijas iesniedz maksātnespējas procesa administrators, t.sk. gadījumos, kad maksātnespējas procesa administrators vienlaikus ir arī advokāts.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu, ka deklarācijas publiskojamajā daļā netiktu publiskota konfidenciālā informācija par zvērināta advokāta profesionālo darbību un tiktu nodrošināta zvērināta advokāta klienta konfidencialitāte, kas izriet no grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Likums noteic, ka nav publiskojama informācija par zvērināta advokāta profesionālās darbības ietvaros izpildāmo uzņēmuma līgumu un pilnvarojumu, kā arī veiktajiem darījumiem, to apmēru un pusēm gadījumā, ja deklarāciju ir iesniedzis maksātnespējas administrators, kurš vienlaikus ir zvērināts advokāts.

Ar grozījumu projektu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.

Papildu informācija:

Amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoriem izriet no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un par to likumdevējs jau ir izšķīries, no 2016. gada 1. janvāra iekļaujot attiecīgā likuma 4. panta 26. punktā arī maksātnespējas procesa administratoru.

 

Dzintars Rasnačs: TM prioritāte – maksātnespējas jomas pilnveidošana

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 2015.gada 15.oktobrī piedalījās Amerikas Tirdzniecības Palātas Latvijā rīkotajā diskusijā par maksātnespējas jomu Latvijā, kurā sniedza ieskatu par veiktajiem pilnveidošanas pasākumiem un turpmākajiem darbiem attiecībā uz maksātnespējas jomas sakārtošanu.

Amerikas Tirdzniecības Palātas Latvijā diskusiju organizēja, lai maksātnespējas jomas ekspertu un iesaistīto institūciju pārstāvju lokā apspriestu aktualitātes maksātnespējas jomā un iespējamos risinājumus tās pilnveidošanā. Diskusijas galvenais problēmjautājums bija nodrošināto kreditoru prasījumu atgūstamības rādītājs, kas Latvijā salīdzinoši ar ekonomiski augsti attīstītajām valstīm (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm) ir zems. Jāmin, ka šis rādītājs Latvijā salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm pašlaik ir ar pozitīvu tendenci. Diskusijā piedalījās tieslietu ministrs, pārstāvji no Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas, Iekšlietu ministrijas un Ārvalstu investoru padomes.

Diskusijas laikā Dzintars Rasnačs uzsvēra paveikto maksātnespējas jomā, kā arī informēja par būtiskākajiem turpmākajiem pilnveidošanas pasākumiem.  Kā vienu no būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tieslietu ministrs atzīmēja Tieslietu ministrijas ieviesto risinājumu cīņai ar fiktīvajiem kreditoriem, uzliekot par pienākumu maksātnespējas administratoram tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) sniegt informāciju tiesai par pirmsšķietami nepamatotiem kreditoru prasījumiem, tādējādi mazinot krāpniecisku darījumu skaitu un to ietekmi uz TAP.

Tāpat liels solis ceļā uz maksātnespējas jomas pilnveidošanu ir administratīvo sodu efektivizēšana, nododot administratīvās sodīšanas funkciju maksātnespējas jautājumos Maksātnespējas administrācijai. Iepriekš šī funkcija atradās Valsts policijas kompetencē, savukārt ar 2015.gada 1.janvāri Maksātnespējas administrācija efektīvi īsteno administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu (uz 2015.gada 15.oktobri uzsāktas jau aptuveni 100 administratīvo pārkāpumu lietas).

Runas izskaņā Dzintars Rasnačs norādīja, ka viens no būtiskiem turpmākajiem maksātnespējas jomas pilnveides pasākumiem ir izsoļu reiderisma novēršana, kas tiks īstenots ar 2016.gada 1.janvāri ieviešot elektronisko izsoļu sistēmu, kas izslēgs iespējamību, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki iepriekš varētu ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu darbību izsoles norises laikā. Izsoļu rīkošana elektroniski samazina riskus, kas saistīti un izriet no izsoles dalībnieku savstarpējās saskarsmes.

Tieslietu ministrs pauda, ka maksātnespējas jomas sakārtošanas jautājums atrodas Tieslietu ministrijas dienaskārtībā jau vairākus gadus, un arvien tiek meklēti efektīvākie risinājumi, lai novērstu praksē konstatētās problēmas.

 

Tieslietu ministrs: maksātnespējas administratoru darbībā jānodrošina atklātums, neitralitāte un sabiedrības uzticēšanās

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž nožēlu par Saeimas lēmumu pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu par maksātnespējas administratoru profesijas reformu un atlikt to uz vēlāku laiku.

Likumdevējs jau 2014.gada 30.oktobrī bija izšķīries, ka ir pienācis laiks uz administratoriem attiecināt valsts amatpersonām noteiktos labumu gūšanas ierobežojumus, t.sk., ienākumu gūšanu no ārzonas uzņēmumiem, kā arī paredzēt pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.

Ministrs uzsver – lai nodrošinātu adekvātu valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem no 2015.gada 1.jūlija atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam, Tieslietu ministrija savlaicīgi ir rosinājusi darbu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pie precizējumiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Turklāt TM ir paredzējusi leģitīmus izņēmumus valsts amatpersonu pienākumu izpildē attiecībā uz administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, kā arī, atšķirībā no citām valsts amatpersonām, TM nav paredzējusi speciālus amatu savienošanas ierobežojumus administratoriem. Arī pēc šodienas Saeimas lēmuma Tieslietu ministrija rosinās Koalīcijas sadarbības padomē atbalstīt ministrijas izstrādātos precizējumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un virzīt tos izskatīšanai Saeimā.

Vienlaikus tieslietu ministrs pateicas Vienotības un Nacionālās apvienības Saeimas frakciju deputātiem, kuri atbalstīja iepriekš pieņemtās normas saglabāšanu – valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem no 2015.gada 1.jūlija, kas būtiski novērstu negodprātīgas rīcības riskus viņu darbībā, veicinātu tās atklātumu, neitralitāti, sabiedrības uzticēšanos viņu darbībai, kā arī novērstu personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību.

 

Tieslietu ministrs aicina Saeimu neatlikt maksātnespējas administratoru profesijas reformu

Saistībā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 12.maija sēdē pieņemto lēmumu atlikt valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu attiecināšanu uz maksātnespējas administratoriem tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aicina Saeimas deputātus neatlikt mērķtiecīgi uzsākto maksātnespējas administratoru profesijas reformu.

Kaut gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norit konstruktīvs darbs, lai novērstu personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību un interešu konflikta novēršanas prasības veiksmīgi piemērotu arī attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, atbildīgā komisijas locekļu vairākums – ar piecām balsīm „par”, divām „pret” un vienam nebalsojot – ir pieņēmis lēmumu atlikt līdz 2016.gada 1.janvārim valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz maksātnespējas administratoriem.

Līdz ar to turpināsies situācija, kad uz maksātnespējas administratoriem netiek attiecināti ierobežojumi un aizliegumi, kas veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu, neitralitāti, sabiedrības uzticēšanos viņu darbībai, kā arī būtiski novērstu negodprātīgas rīcības riskus. Piemēram, ierobežojumi saņemt labumus un gūt ienākumus, t.sk. no ārzonās esošiem uzņēmumiem.

„Sabiedrībai joprojām nebūs pārliecības, ka maksātnespējas administrators nav personiski vai mantiski ieinteresēts un ir objektīvs pienākumu izpildē”, uzsver tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrs uzskata, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmums faktiski aicina parlamentu pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu par maksātnespējas administratoru profesijas reformu.

Tieslietu ministrs ierosinās šo jautājumu izskatīt Koalīcijas sadarbības padomē 18.maijā.

 

Starptautiskā konferencē diskutēs par reformām maksātnespējas jomā Eiropā

Rīga, 2015.gada 21.aprīlis. Šī gada 23. un 24.aprīlī Jūrmalā notiks starptautiska konference „Maksātnespējas regulējums Eiropā: pašreizējās tendences un nākotnes perspektīvas”, kurā tiksies ārvalstu eksperti, Eiropas un nacionālie likumdevēji, valdību un ieinteresēto pušu pārstāvji, lai apmainītos ar pieredzi par atšķirīgām nacionālām pieejām maksātnespējas jomā un apspriestu nākotnes perspektīvas no Eiropas skatupunkta.

Konferencē uzmanība tiks vērsta uz maksātnespējas regulējuma reformām Eiropā un iespējām, lai pārvarētu mūsdienu strauji mainīgās Eiropas ekonomiskās situācijas izaicinājumus. Pasākumu atklās Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová).

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtē līdzšinējo darbu pie maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas Eiropas Savienībā. Ministrs uzskata, ka stabili uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes garants, tādēļ apsveicams ir Eiropas Savienības paveiktais uzlabotajā maksātnespējas regulējumā, kas vispirms vērsts uz uzņēmumu restrukturizāciju, ne tikai efektīvu uzņēmuma likvidācijas nodrošināšanu.

Ministra ieskatā tiesiskā regulējuma izmaiņas ir tikai pirmais solis biznesa vides uzlabošanā. Svarīgi ir arī spēt novērtēt, vai izvēlētie rīcības virzieni ir pietiekami efektīvi. Tāpēc diskusiju turpināšana un labākās prakses izzināšana ir ļoti svarīga turpmākai biznesa vides uzlabošanai Eiropā.

Konferencē apspriedīs patērētāju pārmērīgo parādsaistību problemātiku saistībā ar patērētāju maksātnespēju. Uzaicinātie eksperti sniegs pārskatu par citiem ar maksātnespēju saistītiem jautājumiem, piemēram, valdes locekļu atbildību, prasībām saistībā ar izvairīšanos, regulējumu attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem un to savietojamību ar Eiropas Savienības regulējumu un citiem būtiskiem jautājumiem.

Konference „Maksātnespējas regulējums Eiropā: pašreizējās tendences un nākotnes perspektīvas” notiks 23. un 24.aprīlī,  Jūrmalā, Baltic Beach Hotel (Jūras ielā 23/25).

Mediju iespējas: aicinām mediju pārstāvjus piedalīties konferences atklāšanā plkst. 13.30 – 14.00, rakstot uz e-pastu liva.rancane@tm.gov.lv līdz 2015.gada 22.aprīlim.

 

Informēs par jauniem risinājumiem maksātnespējas procesa efektivizācijā

Trešdien, 22.aprīlī, plkst.10.30 plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem notiks informatīvs pasākums „Maksātnespējas likuma grozījumi - jauni noteikumi tiesiskai komercvidei”, lai informētu par jauniem risinājumiem maksātnespējas procesa efektivizācijā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēlas informēt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par veiktajām izmaiņām un plānotajiem uzlabojumiem maksātnespējas jomā, kas stiprinās tiesiskas komercdarbības vidi.

2015.gadā stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un līdz ar to noslēdzies būtisks maksātnespējas procesa pilnveidošanas posms. Informatīvajā pasākumā žurnālisti tiks iepazīstināti ar jauniem risinājumiem maksātnespējas procesa regulējumā, administratoru izvēlē un nomaiņā, viņu darbības uzraudzībā, kā arī plānotajā administratoru profesijas reformā.

Tā kā no šī gada 1.jūlija plānots ieviests e-izsoles, pasākumā tiks demonstrēts, kā tās palīdzēs cīņā ar izsoļu reiderismu un kā Elektronisko izsoļu portāls darbosies praktiski, izslēdzot negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs.

Tāpat masu mediju pārstāvji varēs iepazīties praksē ar nejaušības principa piemērošanu administratora  nozīmēšanā.

Pasākumā piedalīsies arī Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile, Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore un Tiesu administrācijas pārstāvis Andris Eniņš.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ievērībai!

Pasākums notiks 22.aprīlī, plkst. 10.30, Tieslietu ministrijas, Brīvības bulvārī 36, 250.zālē. Aicinām pieteikties līdz 21.aprīlim plkst. 16.30, nosūtot e-pastu: laura.majevska@tm.gov.lv, kā arī zvanot par tālruni: 67036738.

 

No 1.marta tiek precizēti maksātnespējas jomu regulējošie noteikumi

Šodien, 24.februārī, Ministru kabinetā ir pieņemti Tieslietu ministrijas izstrādātie noteikumu un grozījumu projekti, kas precizē un pilnveido prasības attiecībā uz maksātnespējas administratoru pienākumiem, viņu sertifikātu darbības apturēšanu un atjaunošanu, depozītu iemaksāšanu fiziskas personas maksātnespējas procesā, kā arī kreditoriem, kuru prasības apmierināšana atkarīga no noteiktu nosacījumu iestāšanās.

Ar minētajiem grozījumiem paredzēts paplašināt nejaušības principa piemērošanu administratoru ieteikšanā, proti, administratoram, iestājoties pretendentu sarakstā, kārtas numurs šajā sarakstā tiks piešķirts ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa.

Ņemot vērā Maksātnespējas likumā veiktās izmaiņas, ir izstrādāta kārtība, kādā ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas maksātnespējas procesā tiek iemaksāts un izmaksāts maksātnespējas procesa depozīts, precīzāk, vienā normatīvajā aktā noteikta gan juridiskās, gan fiziskās personas depozīta iemaksas un izmaksas kārtība. Turklāt fiziskās personas depozīta regulējumā paredzēts, ka depozīts pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiek iemaksāts Maksātnespējas administrācijā speciāli izveidotā kontā. Pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, tas tiek izmaksāts pieteikuma iesniedzējam, ja maksātnespējas procesu nepasludina. Savukārt, ja process tiek pasludināts, depozīts tiek izmaksāts administratoram pēc parādnieka bankrota procedūras pabeigšanas.

Atbilstoši likumā paredzētajam Ministru kabinets ir noteicis kārtību, kādā administrators deponēs naudas līdzekļus, un nosacījumus kreditora interešu aizsardzībai. Ja uz naudas līdzekļu sadales brīdi maksātnespējas process nav izbeigts un pēc nosacītā kreditora prasījuma segšanas paliek naudas līdzekļu atlikums, tad līdzekļu sadali veic administrators. Savukārt naudas līdzekļu izmaksu nosacītajam kreditoram visos gadījumos veic Maksātnespējas administrācija. Saņemot visu nepieciešamo informāciju, Maksātnespējas administrācija pieņems lēmumu par naudas līdzekļu izmaksu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam. Maksātnespējas administrācijas lēmumi ir pārsūdzami tiesā.

 

Plāno ieviest e-izsoles spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā

Šodien, 24.februārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu norises kārtībai, tiks izslēgta iespējamība, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu iepriekš ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību izsoles norises laikā. „Elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā var būt tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki”, atzīst tieslietu ministrs.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Lai maksimāli samazinātu personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību minētajās nekustamā īpašuma izsolēs, to norisi Tieslietu ministrija plāno noteikt elektroniskā formā, tādējādi samazinot visus tos riskus, kas saistīti un izriet no izsoles dalībnieku savstarpējās saskarsmes.

Ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā noteiks, ka elektronisko izsoļu nodrošināšanai tiks izveidots Elektronisko izsoļu portāls, kurā tiks nodrošināta izsoles sludinājumu izvietošana, izsoles dalībnieku reģistrācija, informācijas par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem uzkrāšana, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizācija dalībai izsludinātā izsolē, kā arī tehnoloģiskie rīki solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai, izsoles rezultātu apstrādei, izsoles akta sagatavošanai un tā iesniegšanai apstiprināšanai tiesā.

Vienlaikus līdz ar izsoļu ieviešanu elektroniskā formā iecerēts būtiski mainīt līdzšinējo solīšanas procesu. Atšķirībā no šobrīd noteiktās kārtības, atbilstoši kurai izsoles norisei tiek noteikts konkrēts brīdis, grozījumi paredzēs, ka elektroniskā formā organizēta izsole noris 30 dienas. Proti, izsole sākas dienā, kad nekustamā īpašuma izsoles sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un Elektronisko izsoļu portālā, un noslēdzas trīsdesmitajā dienā pulksten 10, bet, ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pulksten 10. Autorizētajiem izsoļu dalībniekiem būs atļauts izdarīt solījumus visas izsoles norises laikā.

Elektroniskas izsoles spriedumu izpildes procesā plānots ieviest no 2015. gada 1. jūlija, bet maksātnespējas procesā – no 2016. gada 1. janvāra. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.